Gruzija.Turpinājums.
Nu, lūk!
Un tad, kad nokļuvu Akhalcikhes viesnīcā, pie durvīm mani sagaidīja saldējuma automāts. To apkalpoja īpašnieks - gadus piecdesmit+ vecs Kutaisi iemītieks, visu pasaulē iespējamo draisko atmiņu pēdām sejā un viņa dēls - glītākais aptuveni divdesmit gadu vecuma puisēns, ko jebkad esmu redzējusi. Pēc īsa izklāsta, ka es, ceļiniece no tālas hiperboreju zemes, esmu še nevilšus nokļuvusi un naktsmājas meklēju, daiļais puisēns, vārdā Koto paķēra manas somas un uznesa līdz recepcijai otrajā stāvā. Viņa tēvs cienīgi sekoja, lai paskaidrotu dežurantei, ko īsti šī svešzemju sieviete ar jocīgo baltiešu akcentu krievu valodā, vēlas.
Dežurante - sirma gruzīniete, garā, melnā kleitā - mani iereģistrējot, apjautājās, cikos vakarā gribu mazgāties. Pamanījusi manu apjukumu, paskaidroja: "Jāzina taču, kad silto ūdeni ieslēgt!"
Un tad, kad nokļuvu Akhalcikhes viesnīcā, pie durvīm mani sagaidīja saldējuma automāts. To apkalpoja īpašnieks - gadus piecdesmit+ vecs Kutaisi iemītieks, visu pasaulē iespējamo draisko atmiņu pēdām sejā un viņa dēls - glītākais aptuveni divdesmit gadu vecuma puisēns, ko jebkad esmu redzējusi. Pēc īsa izklāsta, ka es, ceļiniece no tālas hiperboreju zemes, esmu še nevilšus nokļuvusi un naktsmājas meklēju, daiļais puisēns, vārdā Koto paķēra manas somas un uznesa līdz recepcijai otrajā stāvā. Viņa tēvs cienīgi sekoja, lai paskaidrotu dežurantei, ko īsti šī svešzemju sieviete ar jocīgo baltiešu akcentu krievu valodā, vēlas.
Dežurante - sirma gruzīniete, garā, melnā kleitā - mani iereģistrējot, apjautājās, cikos vakarā gribu mazgāties. Pamanījusi manu apjukumu, paskaidroja: "Jāzina taču, kad silto ūdeni ieslēgt!"