Hmmm..., man reizēm ir sajūta, ka ar vīrišķību visbiežāk tiek saprastas vispārcilvēciskas, nevis specifiski vīriešiem raksturīgas vai vēlamas kvalitātes.
nu bet tā jau arī ir nu, piemēram, sievietes, kas vienas veiksmīgi izaudzina bērnus - viņas ir un viņām jābūt vīrišķīgām. Ja viņai blakus būtu vīrietis, viņš uzņemtos vīrišķo pusi uz sevi.
Nezinu. Vai strādāt un pelnīt naudu ir vīrišķīgi, nevis sievišķīgi? Uzņemties atbildību par sevi un vēl kādu dzīvu būtni ir vīrišķīgi, nevis sievišķīgi? Man gan liekas, ka tas ir tikai pieaugušam cilvēkam, neatkarīgi no dzimuma, raksturīgi. Nujā, bet es jau esmu augusi nepilnā ģimenē.:)))
Es zinu tikai to, ka kad nomira mana mīļā omīte, mamma teica, ka man jābūt vīrišķīgai...un es nezināju kā es varu būt vīrišķīga, jo man ir 12 gadi un es esmu meitene :)
Tāpat kā ar citiem jēdzieniem, jā, arī šim nevar uzrakstīt universālu definīciju. Katram indivīdam būs savas nianses ko pielikt, sava pieredze ko izmantot un gluži kā ar reliģiju - katram būs sava taisnība. Ja arī Tu spēsi noformulēt savējo, tas tik un tā laika gaitā mainīsies.
Varu šo pašu komentu iepostēt arī diskusijā par sievišķību. Tik pasaki, kur tas iederas un kurš jānomierina :) Vīriešus un išķības var apspriest tik cik tīk. Es tik gribēju sacīt, ka pie vienota gala saucēja tāpat nenonāks. Kā Ziedoņonkuls teica: "Briesmīgi daudz patiesību. Sajukt var, ja pašam savas nav!"
A mārrutka visu dzīves dažādību mēģināt salikt pa plauktiņiem? Tas manuprāt ir tāds vāciešiem raksturīgs stils, kas izpaužas kā mēģinājumi visu reglamentēt un katram dzīves gadījumam uzrakstīt instrukciju. Bet dzīve nepārtraukti rada situācijas, kuras esošās instrukcijas neparedz, un nemitīgi nākas rakstīt arvien jaunas un jaunas. Varbūt, ka var iztikt, kā tajā zināmajā jautājumā - Kas ir pornogrāfija? Viena no atbildēm bija - Nezinu, bet es to uzreiz pazīšu, tiklīdz to redzēšu.
Ja kas mēs vīrišķi palabosim :P
nu, piemēram, sievietes, kas vienas veiksmīgi izaudzina bērnus - viņas ir un viņām jābūt vīrišķīgām. Ja viņai blakus būtu vīrietis, viņš uzņemtos vīrišķo pusi uz sevi.
Man gan liekas, ka tas ir tikai pieaugušam cilvēkam, neatkarīgi no dzimuma, raksturīgi.
Nujā, bet es jau esmu augusi nepilnā ģimenē.:)))
Es jau mēģināju
Re: Es jau mēģināju
Re: Es jau mēģināju
Re: Es jau mēģināju
Re: Es jau mēģināju
Re: Es jau mēģināju
Ja arī Tu spēsi noformulēt savējo, tas tik un tā laika gaitā mainīsies.
Secinājums: skažem družno - nafig nužno?
Vīriešus un išķības var apspriest tik cik tīk.
Es tik gribēju sacīt, ka pie vienota gala saucēja tāpat nenonāks. Kā Ziedoņonkuls teica: "Briesmīgi daudz patiesību. Sajukt var, ja pašam savas nav!"
Varbūt, ka var iztikt, kā tajā zināmajā jautājumā - Kas ir pornogrāfija? Viena no atbildēm bija - Nezinu, bet es to uzreiz pazīšu, tiklīdz to redzēšu.
:))
:))))