![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Leduspuķaina rūts un ziedoša alpu vijolīte. Banāli līdz šķebīgumam, bet man patīk. Raisa tādu saldsērīgu noskaņu kā Andersena pasakās. Laikam tāpēc, ka atgādina bērnību - vecmāmuļai vienmēr uz palodzes bija alpu vijolīšu podiņš, janvāra beigās tās ziedēja, arī uz manu vārdadienu, viešot gan tīkamo "ir-svētki-būs-dāvanas" sajūtu, gan arī priecīgo atskārsmi, ka ziema jau pāri pusei.