Kurvjzieža kontemplācijas

... vispirms tu esi jauns, un ļoti labi saproti, ka viss jāmaina un tu ļoti labi zini, kas tieši ir jādara, un zini, ka to nedarīs stagnējošie, pastulbie vecūkšņi, un tad tu esi vairs ne gluži tik jauns un diezgan labi saproti, kāpēc nesanāk tā, kā tev šķita pareizi, un ka vispār ir Nianses, un tad tu nepavisam vairs neesi jauns, un kāds mirdzošām acīm un revolūcijas liesmu azotē tev stāsta, ka jaunu pasauli sev cels, kur valdīs taisnība un darbs, un tu pie sevis domā - bļa, kur es šito hujņu jau simtreiz esmu dzirdējis, un, jā, tobrīd jau tu esi stagnējošais, pastulbais vecūksnis, un aiz tevis rindā iestājušies to jauno spīdacaino revolucionāru mazlietiņ vecākie koriši, tie, kuri jau sākuši domāt par Niansēm.