Kurvjzieža kontemplācijas

Palasījos daudzās vakardienas diskusijas, nosmīkņāju par to, kāpēc nez matu pagarināšana cilvēkiem izsauc Tāāādas emocijas, kādas nekad nav izraisījusi tikpat mākslīgā matu saīsināšana, ar ko taču absolūtais vairums ik pārmēnešus nodarbojas.
Bet ir jau labi, nekādas vēlmes tos gāganu karus turpināt.

Kūmiņa pieredzes iedvesmota, šorīt piecēlos laicīgi, uzvilku tēkreklu un treniņbikses, sameklēju vecas zempapēžu kurpes un apskrēju kvartālam. Vaimandieniņ, cik pretīgi! Toties pamodina gan labi.

Vispār es labprāt kādam Cibas vecpuisim piedāvātu fiktīvu laulību. Uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem - nekādas kopīgas saimniecības, nekāda seksa, nekādu bērnu, nekādu kotlešu, nekādas miskastes iznešanas, nekādu dzīvokļu kredītu! Ņemot vērā, ka pēdējo divu nedēļu laikā esmu saņēmusi vismaz sešus novēlējumus "kādreiz laimīgi apprecēties - varbūt pat līdz nākamajai dzimšanas dienai", sāku just vajadzību pēc glābjoša dokumenta, ko uzrādīt visiem laba vēlētājiem.

Bieži esmu domājusi - nez, tā karmiskā saite vai ģenētiskā atmiņa, kas rada ceļotkāri pret noteiktiem specifiskiem reģioniem. Kā lai izskaidro dažu zemju neatvairāmo vilinājumu un vēso atturību pret citām? Vidusjūras abi krasti un Tuvie Austrumi, varbūt vēl kāds nieks Latīņamerikas mani uzbudina, iekarsē, liek pamest citus sapņus un krāt naudu. Tajā pat laikā, piemēram, Austrālija atstāj emocionāli pilnīgi neitrālu iespaidu - ne gluži "lai nolādēts, kas antipodiem tic", bet kaut kā tā, ka visi tie ķenguri, ehidnas un bumerangi man liekas pagrābti no kaut kādas paralēlās realitātes, kurai, tāpat kā dzīvības formām uz Marsa, ar manu dzīvi nav nekāda sakara un nevajag arī. Tieši tāpat kā Sibīrija, Skandināvija, Ziemeļamerika, Mongolija, Kazahstānas stepes un citas garlaicīgas vietas.

Tas, ka es visu laiku īdu, nenozīmē, ka neesmu laimīga, ja kas!

Izjutu lielu kārdinājumu kādai beibei pateikt, ka neattaisnoju nevienu no tiem vīriešiem, kas izturas pret viņu slikti, bet lieliski saprotu viņus visus.
Nepateikt droši vien bijs liekulīgi, taču no pateikšanas nekas nemainītos - tikai viņa uzmestu lūpu un pieskaitītu mani moralizējošo nūģu baram.