Kurvjzieža kontemplācijas

Bieži esmu domājusi - nez, tā karmiskā saite vai ģenētiskā atmiņa, kas rada ceļotkāri pret noteiktiem specifiskiem reģioniem. Kā lai izskaidro dažu zemju neatvairāmo vilinājumu un vēso atturību pret citām? Vidusjūras abi krasti un Tuvie Austrumi, varbūt vēl kāds nieks Latīņamerikas mani uzbudina, iekarsē, liek pamest citus sapņus un krāt naudu. Tajā pat laikā, piemēram, Austrālija atstāj emocionāli pilnīgi neitrālu iespaidu - ne gluži "lai nolādēts, kas antipodiem tic", bet kaut kā tā, ka visi tie ķenguri, ehidnas un bumerangi man liekas pagrābti no kaut kādas paralēlās realitātes, kurai, tāpat kā dzīvības formām uz Marsa, ar manu dzīvi nav nekāda sakara un nevajag arī. Tieši tāpat kā Sibīrija, Skandināvija, Ziemeļamerika, Mongolija, Kazahstānas stepes un citas garlaicīgas vietas.