Kurvjzieža kontemplācijas

Vakar beidzot noskatiijos "Dogvilu". Nu ko, korekts darbinjsh, Lars, paarsteigumu nebija.:) Pievienojos tiem, kas atziist "Shkjeljot viljnjus" un "Dejotaaju tumsaa" par emocionaali iespaidiigaakaam. Skatoties "Dogvilu", pat manas buutiibas vissentimentaalaakaa dalja ij negrasiijaas seeriigi nopuusties, bet tikai ironiski viipsnaaja.( ... tālāk ... )

Buus jaapadomaa: ( ... tālāk ... ):)

Juus tachu visi saprotat, ka tas ir savs iipashais modus vivendi – buut maza auguma sievietei. Reizumis shajaa stipriem viirieshiem, sanbernaariem un trolejbusiem paarpilnajaa pasaulee juutos solidaara ar kakjiem un kleepja suniishiem. Muuu trumpji ir mazliet mauciiga graacija, dekoratiiva piemiiliiba un paarlieciiba, ka tik jaukai buutnei tachu neviens nedariis paari. Muus biezhi neesaa uz rokaam, neriskeejot iedziivoties brukaa. Mees apkaarteejos atraisaam maatishkjumu, aizbildnieciskumu, brunjinieciskumu un citas cildenas juutas. Un, kautri nolaizhot skatienu, izbaudaam to augljus. Pashsaglabaashanaas instinkts mums liek izstraadaat iemanjas ar slaidu leecienu izvairiities no speeriena, bet uzbruukot teemeet uzreiz miega arteerijaa. Vai vismaz acii.
Mees nevaram atljauties ne biedriskumu, ne hierarhisku padeviibu, mums jaalavieree starp pieglaudiigumu un uzsveertiem savas neatkariibas demonstreejumiem.
... bet miileet un piekjerties tas patiesiibaa netraucee...