Sīkas dzēlības
Māsa Augusts, apvainojusies par manām dzēlībām, nolēma iedzelt arī man. Pelnīti, jāatzīst. Lūk, un tā es gāju, visa tāda siltuma atslābināta un gandrīz laimīga, līdz, meklējot somā telefonu, piespiedu to (somu, nevis ko citu) sev cieši klāt un dabūju dūrienu vēderā, kreisajā pusē, mazliet virs apakšbikšu gumijas, tādu, no kura acīs satumst un pasprūk spiedziens pa visu kvartālu. Nezinu, kas bija tas plēvspārnis, kurš saspiests noripoja lejup pa maniem brunčiem, droši vien lapsene, Augusts bieži pārvēršas lapsenē, lai paustu savu Viedokli, bet tagad man ir svaigi uzpampis vēders un, protams, vermuts ar toniku un citroniem, ko nopirku sev mazam mierinājumam un anestēzijai.
vot mums, vanaga kapātājiem, tādu problēmu nav
kodējs jūt mūsu netīrās asinis