Kurvjzieža kontemplācijas

Sasodītais, simtkārt nolādētais atkusnis! Es esmu kāpelējusi pa Korsikas un Gruzijas kalnu takām, lēkdama no klintsbluķa uz klintsbluķi 3000 m augstumā, esmu bradājusi pa čūskām un malārijas odiem pārpilniem Karību piekrastes džungļiem, bet mani nav vajājusi sajūta, ka nāve sēkdama elš pakausī, kā tas ir ikreiz, kad šādos laika apstākļos nākas pārvarēt dažus kvartālus dzimtās pilsētas ielās.
Tas, bļe, ir sirdī gaišu mieru lejošais Ziemassvētku Brīnums, ka biju uzvilkusi pufīgo jaku, nevis mēteli, un tāpēc tagad man ir tikai zilums pa pusmuguru un dubļains džinsu dibens, nevis atdauzītas nieres. Allelujā!