Blakusprodukti [entries|archive|friends|userinfo]
kjiimikjis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Sep. 7th, 2026|10:21 am]

ulvs
Es vēlos kļūt no mākslas drauga par mākslas ienaidnieku.
linkpost comment

Dzelzs uzturā [Sep. 7th, 2026|08:38 am]

par_velti

[klibaa_egle]
Man ir palikušas pāri vairākas kastītes Ferrum Lek - recepšu dzelzs preparāts, dzelzs līmeņa pacelšanai. Varbūt kādam vajag, varu nosūtīt ar pakomātu.
link60 comments|post comment

“Pelēkā svētdiena” [Sep. 6th, 2026|07:09 pm]

eos
Viņa paņēma savu veco VW Passat, un mēs aizbraucām pie draugiem uz Ogri spēlēt galda spēles. Spēlējām risku, sabotierus, ALIAS, arī citas stratēģiskās spēles.

Fonā skanēja Smiths “Every day is like a Sunday”, un mēs smējāmies, ka būtu labi, ja būtu laiks satikties šādi katru svētdienu. Atpūsties un smieties par visu un neko.

Tas rudens laiks pieprasa mīkstus dīvānus, siltus pledus, siltu zupu un siltu tēju. Mums visiem ir jau skaistas šalles, jo ārā līst un pūš.

Bijām mežā pastaigāties. Tur ir skaisti iekārtots – pastaigu takas, soliņi, gružkastes, norādes.

Es zinu, ka aizvedīšu viņu uz Arkādijas parku arī šoruden. Mēs tur aizbraucam vismaz reizi rudenī, uzkāpjam kalniņā, barojam pīles un saceram uz vietas kādu dzejoli. Dzejoļus glabājam lielā dzeltenā aploksnē, kuru atveram tikai rudeņos. Tā gadu no gada.

Draugiem Ogrē ir trīsistabu dzīvoklis. Daļa no tā ir pilna ar gleznām, māla podiem, keramiku. Kaut ko viņi pārdod, kaut ko atdod draugiem. Dažreiz ved uz Brīvdabas muzeju pārdot. Viss ir košs, krāsains.

Mēs mēdzam uzdziedāt agrās jaunības dziesmas. Menuetu, Eoliku pārsvarā. Latviešu grupas, kurās ir vismaz divi puiši un divas meitenes. Mēs esam komanda. Varbūt vajadzētu sākt spēlēt bridžu četratā.

Draudzība ir tajā, ka mēs vienkārši klausāmies viens otrā. Mums patiesi interesē. Mēs uzticamies, dalāmies un iedrošinām. Ja vajag, mums ir zelta retrīvera personība, kura ar lielām, mīļām acīm otru sabužina. Visiem paliek siltāk. Mēs visi smejamies smieklus, kuri ir omulības un prieka pilni.

Mēs zinām savu vērtību. Zinām savu vietu dzīvē. Zinām, kas ir laime, ģimene, talants un tā izpausme uz skatuves vai izstādē. Kad esam kopā, šķiet, ka svētlaime ir mūsu sirdīs. IR tik droši un jauki.

Tas ir interesanti, ka man ar sajūtu, ka man ir sieva, nepietiek. Vajag vēl vismaz divus tuvus draugus, kas ir ļoti laimīgi. Vajag sajūtu, ka tev ir tuvinieki, kas saprot Tavu ticību, tavu pārliecību un kuri saprot, kāda jēga ir stundu gatavot dārzeņu sautējumu ar desmit garšvielām, lai uzpildītu savu un citu vēderus ar lielisku ēdienu. Kāpēc jātaisa tējas ceremonija, jāēd augļi un jādzied slavas dziesmas. Kāpēc jādzīvo pateicībā.

Vispār jau ļoti elementāri. Teorija par to, ka cilvēks ir sociāla esība un dzīvo grupās. Vārds “draudze” ir saistīts ar vārdu “draudzība”.

“Draudze”
3. Cilvēku kopa ar kopīgiem mērķiem, darbu, pārliecību
link2 comments|post comment

par kultūru [Sep. 6th, 2026|02:59 am]

ulvs
Kāpēc mūsdienās vairs netiek dibinātas mākslinieku-intelektuāļu "konceptuālās" grupas? 

Piemēram, tā pati Situationist International. Vai DADA. Vai Fluxus. Internets un dzīves pārvākšanās no fiziskā plāna uz virtuālo ir mainījusi cilvēkus tā, ka zudusi nepieciešamība organizēties zem noteiktu domu, skatījuma, ideju kupola. Taču tā ir šaura doma. Jāsaprot, ka konteksts, hiperkapitālisma laikmeta gars, definē realitāti tik atšķirīgi, ka visi laiki, kas bijuši pirms 20. gs. 2. puses Lielā Komodizācijas Skrējiena, var iet ieskrieties: neviens pagātnes tēls pat nespētu iztēloties to unikālo (cilvēka dabiskā stāvokļa kontekstā, kroplo) HEDRŪMU, kādā atrodas mūsu apziņas. Tā pavisam noteikti ir pastarpināta realitātes pieredze. Tā pavisam noteikti ir it kā dzīvošana, bet reizē it kā nē.

Pasaki man, ka es kļūdos.

Šeit būs pāris 20. gs. lielā domātāja Terensa Makennas citāti no lekcijām par tēmu kaut kad 90. gados:

"Culture is putting on the brakes. We are running out of themes. Culture is becoming a self-referential loop. We are now reduced to recombining the past because we can no longer originate genuine novel directions."

"We have transformed culture into a Museum of History, where every decade is recycled, repacked, and resold as something 'new' to create the illusion of progress."

Makenna uzskatīja kultūru par sintētisku operētājsistēmu (culture is your operating system). Kad reālā pasaule kļūst pārāk sarežģīta un tehnoloģijas attīstās eksponenciāli, kultūra patvērumam sāk pavairot jau zināmus, drošus un patīkamus tēlus.

Varam nonākt pie secinājuma, ka hiperkapitālisma kultūras "hedrūms" ir reizē mūsu patvērums un mūsu krišanas punkts. Tad pietiks, bļ*ģ, nu, blenzt uz visu kā uz to mūžīgo izrādi, kas radīta tavu smadzeņu izklaidei. Nokritis cilvēks uz ielas, un tu paej garām, jo tā nav tava realitāte. 

Tu esi kļuvis par skatītāju svešā izrādē! Pietiks spēlēt novērotāju: iesit sev pļauku, ja nesaproti, par ko es. Plaukstas cirtiens pa vaigu pamodinās tevī pirmatnējas ķermeniskas asociācijas. Turpini sist, līdz saproti. Ar dievpalīgu.
linkpost comment

[Sep. 6th, 2026|02:32 am]

ulvs
Skaties, kā es iznīcināšu savas sabieroto grupas jēgu ar šo enciklopēdisko kopsavilkumu par viņiem (paldies, ģeneratīvais intelekt; info pārbaudīts ar 2 citiem intelektiem - cilvēka un vēl vienu ģeneratīvo):

The Situationist International & The Art of Détournement

Active from 1957 to 1972, the Situationist International (SI) (Internationale Situationniste) was an avant-garde alliance of European revolutionaries, artists, and theorists led by French philosopher Guy Debord. They argued that modern Western society had been transformed into a passive, media-saturated spectacle.

Core Philosophy: The Society of the Spectacle

In his landmark 1967 book The Society of the Spectacle, Debord argued that modern capitalism had shifted human experience from being into having, and ultimately into appearing.

  • Passive Consumption: Authentic social life was replaced by an endless stream of representations - TV, Hollywood film, advertising, and corporate propaganda. Individuals became passive spectators rather than active participants in their own lives.

  • Recuperation (Récupération): The SI warned that capitalist culture constantly neutralizes radical subversion by absorbing it and turning it into a marketable commodity.

The Weapon: Détournement

To shatter this media trance, the Situationists created détournement (French for "rerouting," "hijacking," or "misappropriation"). Defined by Debord and Gil J Wolman in 1956, it operates on a simple principle: it is cheaper and more effective to turn the enemy's weapons against them than to forge your own.

Détournement takes pre-existing media artifacts - corporate ads, comic strips, political posters - and alters them slightly to expose their hidden ideology. For a détournement to succeed:

  1. Loss of original meaning: The source material must lose its intended promotional or authoritative power.

  2. Creation of new meaning: The altered piece reveals the systemic contradictions or absurdity behind the original image.

The group practiced minor détournement (altering minor elements like comic panels) and deceptive détournement (re-contextualizing major works of art or iconic films).

Secondary Tactics

Along with détournement, the Situationists introduced other experimental methods to disrupt consumer routine:

  • Dérive (The Drift): Unplanned walks through urban environments, letting the spatial layout and emotional contours of the city dictate movement rather than commercial destinations.

  • Psychogeography: Studying how specific urban architecture consciously or unconsciously shapes human behavior and feelings.

  • Constructed Situations: Designing temporary, real-life moments that forced active participation and snapped people out of automated daily routines.

Historical & Modern Legacy

The SI reached its political peak during the May 1968 uprisings in France, where their slogans ("Never Work," "Under the Paving Stones, the Beach!") were spray-painted across Paris. Their tactics trickled down through decades of counterculture:

  • 1970s Punk: Artist Jamie Reid defaced official portraits of Queen Elizabeth II with safety pins and ransom lettering for the Sex Pistols.

  • Culture Jamming & Subvertising: Groups like Adbusters redesign corporate logos - turning billboard ads into anti-consumerist messages.

  • Internet Memes & Vaporwave: Modern "shitposting" hijacks mass-media IP to express existential dread, while Vaporwave pitch-shifts corporate elevator music into late-capitalist satire.

linkpost comment

C19 ir analfabēts [Sep. 5th, 2026|05:05 pm]

ctulhu
//alumīnijs atņem skābekli ferumam jeb dzelzij un temp sasniedz al kušanas temp, kas stingri parsniedz fe kušanas temp//

Tīra alumīnija kušanas temperatūra ir 660,32 °C (933,47 K jeb aptuveni 1220,58 °F).
Dzelzs kušanas temperatūra ir 1538 °C (1811 K jeb 2800 °F).

Nu un skābekli alumīnijas atņem dzelzs oksīdam.
linkpost comment

navigation
[ viewing | 40 entries back ]
[ go | later ]