| Reizēm. |
Aug. 28th, 2015|09:39 pm |
Reizēm uznāk nepārvarama vēlme kaut ko remontēt, un ja nav ko, tad vismaz demontēt.
Uznāca.
Vairs neesmu televizora īpašnieks (tiesa, neskatījos šamo, pat tad, kad biju). Tagad pieklātos uzsildīt lodāmuru un pārvērst tālrāža iekšas kaut kur potenciāli pielietojamu detaļu kaudzītē, bet šobrīd kaut kā slinkums. Tādēļ vienkārši sēžu un domāju par tamlīdzīgajām reizēm, kuras uznāk - reizēm. Šķiet, man bija pieci gadi, kad sencis sāka mācīt šo to no radiotehnikas, un tas, lai gan pa lielam atradies kaut kur otrajā plānā, tā īsti no manis nav pagaisis. Tiesa, viņš man iemācīja arī šo to no kokapstrādes, šo to no santehnikas, šo to no elektrības, no mājokļa remontdarbiem, utt. Un tas viss manī šad un tad atmostas. Neko darīt, ar to nu ir jāsamierinās. Reiz ne īpaši nopietni, bet nu bišķiņ tomēr, apsvēru domu dabūt sev otro vārdu "Remonts" (plāns sevī ietvēra iespēju izmantot faktu, ka neesmu kristīts, un ka varbūt caur paziņām es spētu sarunāt šito ar relatīvi brīvdomājošu mācītāju). Tiesa, remontēt ne vienmēr ir ko. Pareizāk sakot, vienmēr jau ir, bet ne vienmēr tas ir kaut kas pa fikso izdarāms. Ar demontāžu tādā ziņā ir vieglāk. Kaut kas allaž atrodas. Vai vismaz iepriekš demontētais jāsakārto pa kastītēm un plauktiņiem. The insides of things are beautiful. Let's see what they look like. |
|