domas izskan klusumā........

pamodos, bet vairs neatceros ko redzēju sapnī?sižetu neatceros, bet sajūtas ir palikušas. viss liekas tik gaisīgs, brīvs, ka negribās bojāt dienu ar TV ieslēgšanu, lai noskaidrotu , kas ir noticis, vakar vai no rīta. sēžu , dzeru rīta kafiju, un nevaru izlemt, pasēdēt vēl un novērot kā cilvēki dodās uz darbu, tādā steigā, cits mierīgi, it kā viņš būtu jāvelk uz mērķi , nevis pats ietu vai arī mesties man ar rīta steigā , jo tā pat jau kavēju!

sākšu ar vienkāršāko! paskatoties sev apkārt, es redzu drūmas , īgnas sejas, kuru izteiksmē ir saredzams tikai tukšums.vai tiešām arī mani , šī pelēkā masa vilks uz leju? jā, es jau pretojos tai, bet tas sāk palikt par cīņu ar vējdzirnavām. es gribu gaismu un siltumu, nevis šo sasaluma periodu, kurš mūs padara par primāriem dzīvniekiem, kuri ir gatavi atņemt otram to, kas ir viņa vienīgais iztikas līdzeklis vai manta. vai tiešām mēs krītam lejā ne tikai ekonomiskajā ziņa, bet arī garīgajā! ? atopaties, kamēr nav par vēlu!