| |
[26. Apr 2009|18:20] |
pats uz savu galvu vēl neesmu mēģinājis ķerties pie jēra. kvkzns mēdz dīkt, ka JĒRS GARŠOJOT DRAŅĶĪGI, nu un sestdien veikalā man pietrūka argumentu tīri receptūras formātā, ko varētu ieteikt, likt par labu maltītei ar tādiem glītiem jēra kumosiem, kas mani pašu uzrunāja diezgan uzstājīgi. kvkznu var pārliecināt, bet tad noteikti jārunā pārliecinoši. jērs tomēr palika veikalā, tā vietā paņēmās cāļa gabali.
un lūdzu, ja; šodien moš būtu plovu sagudrojis, tad tā vietā iznāca kaut kas tamlīdzīgs, (par risotto viena kategoriska iemesla dēļ to nedēvēšu) tikai ar putna šķiedrām starp rīsiem. rīsi arī bija pārlabie, tie, kurus pagājušajā nedēļā vienā no tālajām pastaigām iegādājos - audzēti emīljas romanjas reģionā, videi draudzīgā saimniecībā. jāvāra gan bija veselu mūžību. nu bet tāds al dente, acīmredzot, ir visīstākais.
(no dienvidu reģioniem nākušās rīsu novācējas emīljā romanjā, starp citu ir vesels kīno, vēsture, paaudze. traki grūts, bet tajā pat laikā it kā skaists laikmets. visu dienu pa ūdeņiem līdz ceļiem, pēc tam uz ballītēm līdz vēlai naktij. fifīga mamzele platmalē un tādā zem krūtīm sasietā rūtainā kreklā, palēkusies dejas figūrā, ir šīs ēras ikona.)
(pld! formica) |
| |
