| |
[5. Jan 2014|12:00] |
fak, fak, fak, es sarūgtināti teicu pamostoties, gluži kā kjūsaka un diazas tēlotie varoņi, nepievilcīgā ceļmalā izkrītot no malkoviča galvas. vēl pirms mirkļa es biju kāda līksma sarīkojuma sakarā nolaidies tēgelī. starptermināļu gaiteņos es ļoti nopriecājos par afišām, kas šo pašu vakaru solīja borisa grebenščikova koncertu kaut kur alexanderplatz rajonā. šim vakaram, gluži kā ieplānots, nekas ieplānots nebija, tādēļ в предвкушении кружки пива es jau svinīgi noriju siekalas. un tur jau viņš arī sēdēja - lidostas galvenajā hallē uz citkārt dažādu elitāru produktu tirdzniecības veicināšanai izmantojama podesta bija galdiņš, pie kura sēdēja maestro un dalīja autogrāfus. tas notika šādi. jaunie ļaudis (un visi ļaudis, kas stāvēja kārtīgā rindā, izskatījās jaunāki par mani), pienāca klāt, pateica savu mīļāko dziesmu, tad boriss borisovičs, uz mirkli iegrimis apcerē, senatnīgā biskvītu kārbā salūkoja piemērotāko flaumāsteru un uz jaunā cilvēka atrotītā apakšdelma uzzīmēja zīmi. turpat, nedaudz atstatu atradās improvizēta tetovētāju studijiņa, kur, ja vēlies, šo pašu zīmi varēja uzreiz arī iemūžināt. nebija neviena, kas šo iespēju grasītos laist garām.
o, ieinstagramēšu un tad iestāšos rindas galā, nodomāju. ieslēdzu tālrunī attiecīgo lietotni, tomēr uzreiz arī izslēdzu - šķiet, iepriekšējo reizi to biju izmantojis kādā ļoti tumšā vietā, jo līdz ar tās palaišanu nepārtrauktai spīdēšanai ieslēdzās arī zibspuldze. es, protams, negribēju ar savu vulgāro stariņu traucēt meditatīvo gaisotni, kas valdīja ap apgaismoto, tādēļ izgāju ārpus lidostas ēkas tikt skaidrībā.
tiku un sataisījos atpakaļ. bet tad mani uzrunāja kāds cilvēks, kurš nespēja sevi atrast mitrām roķelēm nervozi saņurcītā lidostas plānā, tad man ceļu aizšķērsoja lidostas strādnieks ar garumgaru čemodānu ratiņu virteni, vēl viens pēc otra krita visādi lētām komēdijām piedienīgi šķēršļi, kas mani arvien attālināja no lidostas ieejas, līdz visbeidzot, fak, fak, fak, es sarūgtināti pamodos bez instagrāfijas, kārotā autogrāfa, līksmā sarīkojuma berlīnē un vakara koncerta aleksandra laukumā. turklāt man patiešām nekā, nu pilnīgi nekā šim vakaram nebija ieplānots.
( bg dala autogrāfus ) |
|
|
| |
[5. Jan 2014|21:29] |
|
noskatījos to rome with love, un man diemžēl jāatzīst, ka kļūda bija to darīt tik drīz pēc sorrentino la grande bellezza, kas man ļoti patika, bet tagad šķiet skumji un pretenciozi samudrīts mē. esmu mājās viens un sajūsmā laizīju krēslu, skaņi zvaigādams, sevišķi kad risinājās benigni sižeta līnija un slepkavošana uz operas skatuves iz dušas kabīnes. |
|
|