| skrej, ripo, pinbool! ripo, vecais draugs! |
[6. Jun 2012|10:07] |
kad es mūsu imantas mājās vairāk laika pavadīju rāpodams pa dzīvojamo istabu košajiem tepiķiem, mums ar brāļiem piederēja tāda pinbola padomju versija par dziļmeža tēmu. metāla lodīte tika izšauta ar atsperes mehānismu, iežogotā laukuma galā atsitās pret nagliņu un tad ripoja lejup, cerībā iekrist kādā no bedrītēm. klakt.
varēja nokļūt pie jenota pa piecīti, pie āpša pa cēneri, pie māsiņām lapsām pa kvartiņu. vēl tur bija dažādi aļņi, mežacūkas un dzeņi. pašā augšā, zarainas priedes zarā sēdēja mednis pa 100,- (красная головка, в дырку лезет ловко). pie medņa, es neatceros, ka jebkad būtu trāpījis, pie citiem gan, un nebija jau ar tā, ka jenots par piecīti būtu smādēts, jo vairāk kā pusē gadījumu tu nolidoji dibenā tukšā. garām pilnīgi visam. ar visām savām lielajām cerībām, savtīgajiem aprēķiniem, azartu un aizrautību, labajiem un slepenajiem nodomiem.
un tad vienreiz gadījās tā, ka metala bumbiņa nenonāca pat atsperes mājiņā, bet gan manā mutē, pēc tam rīklē, pēc tam barības vadā, kuņģī utt., devās ceļojumā pa manu gremošanas sistēmu. [Un Jona sabija zivs vēderā trīs dienas un trīs naktis.] tās pāris dienas patiešām bija klusums, un šķita, ka bumbiņa ir fermentizējusies un es to esmu uzņēmis katrā savā šūnā, līdz kādā saulainā sestdienas rītā naktspodiņā, uz kura es no fajansa eņģeļa tiku pārsēdināts monitoringam, noskanēja "klakt".
jē, visi uzgavilēja, it kā es būtu trāpījis pie medņa. šis, iespējams, bija viens no gaidītākajiem "klakt" visā dziļmeža pinbola spēles vēsturē. bijām pacilāti, mūs bija pārņēmis tīri vai svētku noskaņojums, es jutos gluži kā bērnudārza izlaiduma šūpolēs ar albumu klēpī, brūnos vākos.
epiloga vietā - tas bija pēdējais klakt šīs bumbiņas mūžā, jo pēc tam tā aizbrauca uz daugavu, kā mēs bērnībā iztēlojāmies notiekam ar visu, kas pazuda ūdensklozeta atverē. visdrīzāk, kā es to no šodienas redzu, neviens viņu nevēlējās urķēt no "turienes" laukā. un mājās mazu metala bumbiņu netrūka. visdrīzāk jau tajā pašā dienā atsperes mājiņā tika lādēta jau cita, varbūt pat vairākas reizē. |
|
|