| |
[25. Mar 2012|14:52] |
izskraidījusies pa vēja iešķiebto dārzu, kur cita starpā viņa mēdz grauzt kādas nedēļas senas grillballītes laikā nočieptos un visos dārza nostūros saslēptos kauliņus, coco iekārtojās man klēpī, kādu laiciņu ļāvās bužinājumiem un tad atraugājās kā tāds zombijs. mūsu tuvība līdz ar to arī beidzās.
brokastīs man bija tasīte necafes šķīstenes un pārītis pergales marcipāna konfekšu, kuras es pats izgājušos ziemassvētkos atvedu brālēnam kā ciema kukuli. laikam neiet pie dūšas, un labi ka tā, man gan ļoti garšo. |
|
|