| |
[12. Jun 2011|16:01] |
|
atcerējos bērnības urbāno leģendu par trim azeriem priedaines stacijas mazmājiņā, kas novaktē čurātgribošu jaunuvi, sarauj viņas brunčus virs galvas un nosien tā, ka skuķis ar galvu un rokām ir kā maisā, un tad apmierina savas seksuālās iegribas neķītrā veidā. atceros, ka viena tā neķītrā veida būtiska sastāvdaļa manā iztēlē bija tiem laikiem raksturīgā mežonīgā mazmājiņas smirdoņa. |
|
|