| |
[25. Dec 2009|00:22] |
ņemot vērā, ka man gadījās apēst 2/3 visa šīvakara jēra, pēc otrās digestivo glāzītes nācās konstatēt grapas izbeigšanos mūsmājās.
šis ir traģisks mirklis (to aprakstīt man nav spēka. bet.. jā, es zinu, ka grapu veikalos var dabūt.
tas nav tas. tas vairs nebūs tas nekad.) tādēļ es tagad kustinu bŗūno. |
|
|
| |
[25. Dec 2009|01:02] |
pa slīpi atvērto logu ienāk vēsumi, un pa aparātu skan vaska tālā gaisma. kur vēl skaistāk.
( šie bija pirmie ziemassvētki starp mums trim bez blēņām un dāvanām. nu visi esam pieauguši. par to arī saskandinājām bŗūnos.) |
|
|
| no rāceņu tēva uzrunas |
[25. Dec 2009|11:22] |
Egoisms mūs padara par savu iegribu gūstekņiem, un individuālās vēlmes, kas nostājas iepretim patiesībai, šķir mūs vienu no otra.
(..) Konflikti un nesaskaņas rodas no tā, ka mēs esam ieslodzīti savās iegribās un viedokļos, savās sīkajās privātajās pasaulēs.
s.c., viņš to saka gadu no gada. vienīgi viņā neviens neieklausās (izņemot mani, protams). |
|
|