| |
[27. Okt 2009|08:50] |
man gan tā kampaņa patīk. normāli sapurinājusi visus, kuri diendienā staigā ar pārnopietnām sejas izteiksmēm, ko līdz vēdersāpēm un kurpes spiešanai izraisa pašu pārliecinātība, ka šajā dzīvē un pasaulē veic sazin kādu nopietno misiju. mezamizjē, ja šito būtu uzrīkojis kāds jauno ārtistu artelis, lidojošo objektu teātra trupa vai introvertā sakņumeža ekshibītori, viss būtu kokos. toties sāktos kārtējā tumsonīgo inkvizitoru kvēlā vajāšana no apgaismoto puses.
šādu pigoru mārketinga laukā (kur, kā jau cibas klasiķi taisnīgi atzīmē, netrūkst hitlerjūgenda un komjaunatnes sekretāru ar dzirkstelītēm acīs) vēl neviens līdz šim nebija uzrīkojis. būsim godīgi, O!rīga, kam publiskajā telpā sekoja piendžeikariska taisnošanās, ka tas tur esot kāds tur pilsoņu dāvinājums un burtiski likums nav pārkāpts, salīdzinājumā ir sīks pirdiens lielā vējā. |
|
|
| |
[27. Okt 2009|09:50] |
bet tas viss ir štrunts uz nūjas.
šī ir ziņa, kas pelnījusi "būt blogos" vēlams arī tribīnē, jūtūbā, nacionālajā televīzijā un kas notiek latvijā (vispābā).
viņi ir klāt! tuklāt, iekikos no pilnīgi negaidīta leņķa. |
|
|
| |
[27. Okt 2009|10:15] |
ienāca prātā tāda, lūk, situācija.
pienāk vakars, tu aiztaisi internetus, jūtūbes un kas notiek latvijā (vispābā). dodies pie miera rūpīgi saklātos palagos un cisās. nakts tevi ietin melnās mežģīnēs. mēness lec, mēness riet, morgenšterns paliek zvīļot kā acs. ir tās pāragrās rīta stundas, kad patiesībā vēl ir nakts, kad miegā iestājas pilnīgs apziņas izgruvums. gan virs, gan zem. un tad pēkšņi kā strāvas zibsnis izskrien cauri līdz pat sīkākajai kājas naga molekulai - tu nesi viens. tev gultā blakus kāds elpo. kaut tur taču nevienam nevajadzētu būt.
pagriez galvu, bet tur - dators. jau smēķē, viss tāds apmierināts.
monitorā pēc pauzes parādās uzraksts "NESATRAUCIES, ES TAČU TEV NEKĀ ĻAUNA PAT GRIBĒDAMS NEVARU NODARĪT ...JO ES TEVI MĪLU! <3" |
|
|