|
[12. Jun 2009|00:48] |
šodien romā bija mēnesssviests. visi pamodās sakožļāti un ilgi nespēja kopā savākt savas daļas, lai izsvemptos no gultas. pēc tam, jau dienas uzvalkos tērpti visi satikās, un nespēja slēpt, cik ļoti būtu gribējuši sarunāto laikus atcelt. tagad ir viens naktī, un, cerams, rīt tas viss neatkārtosies. pie wu atbraukusi bijusī klasesbiedrene. pie vakariņām viņu (pat pārāk) kārtīgi iztaujājām, un viņa priecīga arī stāstīja. tāds svaigs un nesačakarēts skats uz norisēm tautas ļaužu dzīvē. to, kuri visu verbāli nesačakarē. |
|
|
čem veseļeje prazdņik, tem ķjažeļeje boļezņ. - - ģiaļekķika. |
[12. Jun 2009|10:00] |
briestošās un uz slidkalniņa pistes neatgriezeniski uzliktās pārmaiņas sākušas ķert un rūgti žņaugt pašā serdē. galā skatāma nevis gaisma, bet tramplīns, kas mūs visus pasviedīs gaisā tā, ka katrs landēs kaut kā citādi, daža laba pat kaut kur pilnīgi citur (dramatiski saķeram krūškurvi).
tur būs tās visas debīlās pamestās ligzdas / piedirstās mazās ragutiņas / when the last rose of summer is gone / un laime neatgriezīsies vairs / zemes virsū nav tai mājas,
līdz tas viss mitēsies sadzīves sīkumos, kas noteikti nerisināsies tik koši, kā gribēts.
esmu diezgan mērķtiecīgi progresējis līdz izjūtai, ka šejienes salmu āža dolčevitu uz Latvijas Balzama dzimteni līdz nepaņemsi, līdz ar to atlikām divas materilālakvistu tūres. tāpat tas reiz beigsies. kad vīns aptrūksies, iztiksim bez tā. tādēļ labāk sākt iztikt jau no paša sākuma. |
|
|
|
[12. Jun 2009|11:49] |
sapīkšana uz pasaulsiekārtu parasti ved pie melanhōliskas bubināšanas kā tādai bābai - filozofijas pasniedzējai otršķirīga institūta nesaistītā fakultātē. bet gribējās tak, lai pēc allaž maldinošās virskārtas nokasīšanas parādītos vienkārša siena vārdā stoja.
un saule tak ārā spīd. gaiss smaržo. apakšstāva vecis ar garu, zobainu elektrisko motorzāģi cērp sava patio dzīvžogu. spriežot pēc vienreizējā aromāta, kas ticis līdz pat datorkaktam mūsu dzīvoklī, tas sastāv no dzīviem lauriem. |
|
|
|
[12. Jun 2009|19:48] |
divas tīneidžeres, kas pošas uz izlaiduma vakaru, un pēc tam uz ballīti, iekabina tipiskajiem almadovara filmu transvetītwiterētājiem. lupatgabalu mijas, tad spraukšanās iekšā (nē, tā tam jābūt1 es pati, zini, kā šitajā parasti nevaru iespraukties, kur nu vēl pēc tam tikt no tā laukā), savstarpējās sejas piekrāsošanas. pēc tam abas paģērēja balkōna fotōsesiju. un prom ir. rīt visi brauksim uz jūŗu. |
|
|