| |
[6. Mar 2009|09:36] |
tajās nupat jau pagājušās nedēļas dienās, kad biju ļoti dusmīgs, divlitrīgu ūdens pudeli, kā pamanīju, izlaku nepilnas pusstundas laikā. pēdējās divas dienas kaut kā tik ātri vairs nedzeras. laikam esmu atgriezies normālākā emocionālajā stāvoklī.
bet šodien zināmu iemeslu dēļ arī pieklātos būt tādam diezgan nervōzam. kaut kad vēlāk uzrakstīšu, ja. |
|
|
| |
[6. Mar 2009|13:17] |
Pāris dienas pirms autovadītāja tiesību iegūšanas vizinos mazā sarkanā opelī pa sīku ieliņu ņudzekli starp viena tipa mājām, viena visai savrupa kvartāla ietvaros. Mājas tapušas vairākus gadu desmitus atpakaļ, kad Romā tika rīkotas vasaras olimpiskās spēles un joprojām tiek apvienotas nosaukumā Olimpiskais ciemats. Sportistu nelielajos mitekļos mūsdienās mitinās ne sevišķi turīgi ļaudis, joprojām visas pasaules pārstāvji, savukārt ielas nosauktas dažādu esošu un vairs neesošu valstu vārdos. Piemēram, Padomju Savienības vai Dienvidslāvijas ielas - tā vien mudina atcerēties seno teicienu par visu ceļu vešanu uz Romu, kā arī vedina tālāk - kas tālāk? Ko ceļi dara, nonākuši Romā?
Lūk, ko tie dara! Tie ņudz un turpina dzīvot kā kādā paradīzē un garlaicības mākti mērkaķojas pakaļ Ivanam Susaņinam, dažādus matērijā neiesvaidītus niekkalbjus tinot ap pirkstu trejās pīnijās. Kā tādi vecie ļaudis, kas, atbildības apziņas pamesti savā kompānijā ģenerē arvien jaunas izklaides. Ceļi ir sagrupējušies pa interešu grupām un katra no tām ir apsēdusi savu Romas nostūri. Piemēram, klasisko lirisko operu autori cieši ieskauj to Parioli daļu, kur stalta un milzīgam pelēkam mākonim līdzīga slejas valsts naudas un vērtspapīru tipogrāfija - no viens puses milzīgs Verdi kumoss sargā nama parādes durvis, par pakaļpusi rūpējas Luidži Bokerini; liru miljardiem šļūkt pa kreisi tradicionāli liedz Vinčenco Bellini darbu traģiskā nolemtība, bet pa labo flangu vijas Domeniko Čimarosas neapoliešu melodijas.
Interešu grupas ne vienmēr turas skaidros definīciju apgabalos. Atsevišķas kompānijas pavisam brīvi mēdz uzņemt savā pulkā arī dažādas baltās vārnas un melnos kamieļus. Piemēram, tur, kur noskaņojumus diktē Centrālamerikas ģeogrāfiskie nosaukumi - Limas šķērsiela, Panamas aleja, Paragvajas iela - iemaldījies arī Lietuvas laukums. Savukārt kādā nomalē, kur nožēlojama paskata namiem uzvārdu piešķir vācu klasiskās filozofijas spīdekļi - tur, Kants, Hēgelis, Šopenhauers un Nīče, ar Marksa izdiņģēto kluba karti iespraukusies arī Romas Ļeņina iela. Nē, Frīdriha Engelsa tur nav. Tādu te laikam neviens i nepazīst.
----------------
Viss. Apnika, un man tagad arī ir jāiet vienā a priori ne sevišķi patīkamā pastaigā (kas cerams tomēr beigsies labi).
Not to be continued. |
|
|
| |
[6. Mar 2009|18:27] |
šāds skats pirms mirkļa bija skatāms pa mūsu balkonu.
( bilde )
tas tur dzeltenais koks ir mimoza - šobrīd pilnos ziedos - un jau parīt tas droši vien cietīs dullu veču uzbrukumā, jo 8. martu te mēdz svētīt, sievietēm dāvinot mimozu zariņus. |
|
|