| |
[27. Nov 2008|07:43] |
sc ir trakoti ērmots rezonators šeit rakstošo ļaužu dzīvēm, dienu gaitām un īstermiņa notikumiem.
citreiz smiekli nāk, citreiz raudāt gribas, bet vēl citas reizes vienkārši paliek neērti. |
|
|
| !!!! |
[27. Nov 2008|13:04] |
man te vienam 'tipo godarakstam' ļoti noderētu dekoratīvi ornamenti (grafiski faili, kas atverami ar programmu MS Paint, nekā cita man uz šī datora nav).
vai kāds/a man varētu kaut ko atbilstošu atsūtīt, vai vismaz padalīties ar linku, kur tādus var sasēņot pašrocīgi?
ar googles palīdzību ne nieka pagaidām neesmu atradis, laikam nezinu īstos meklējamos vārdus. |
|
|
| |
[27. Nov 2008|17:42] |
vārdsakot izdomāju. taisīšu kaut ko līdzīgu kā vakar, tikai ar kaut kādu citu gaļu un sarkanvīnu.
jo baltvīns vakar pie truša izbeidzās, no citādiem vīniem tādā nedzeramā kategorijā ir vien tāds pasaldens lazio apkaimes sarkanais, ko tīrā veidā, pieodiet-atvainojiet, es iekšā dabūt nevaru.
būs jāaizstaigā uz gaļas nodaļu, jāpieliec tā iešķībi galva un jāieklusās, kurš no gaļas gabaliem mani "uzrunā".
Upd: tītara spārni. ja te dzīvotu latvju pensionāri, tītars būtu viņu tipiskākais našķis, jo ne nieka nemaksā. nu un liellopa mēle arī šodien tā dīvaini pavedinoši raudzījās. mirkšķināja tādus ļoti zemus un niecīgus € €
ne tā kā tēvzemē, kur par mēli tev ādu pār acīm novilks. |
|
|
| tītars, II cēliens |
[27. Nov 2008|20:09] |
kas to būtu domājis, ka tītaram to ādu ir tik sasodīti grūti jēlam novilkt. biju spiests kapitulēt un laist viņu kastrolī tādu, kāds ir. toties jūt atkal manas aknas, ka būs hārds intīms. vino romano rosso 'oleano amabile' bija tik maigi saldens un garšās piesātināts (manam māmuķim ļoti garšotu svaigā veidā), ka kompānijā ar tām (pēc visa spriežot) muskatriekstu saturošajām garšvielām vienā uzkaršanas fāzē trakoti nosmaržoja pēc karstvīna. un tad es nodomāju, nu bet imbambels, varēju taču šo te autentiski saldeno dziru pataupīt kādam karstvīna vakaram. t.i., kad temperatūra tā noturīgāk dzīvos zem 10 grādu atzīmes un kad mēs būsim atgriezušies no slēpošanas.
olīvas sāļumam toties piebēru divtik kā vakar.
nupat aprozīju gaļas gabalus, viss no skata un smaržas viedokļa notiek pareizi.
savukārt dainu skapī izraudzījos pjemontes 2005. gada grignolino d.o.c. no fontanafredda vīndarītavas serralunga d'alba pusē. dainuskapī šīs kastes vīni uzturējušies ilgāk par gadu, ne sevišķi mīlēti, ka lielākā daļa ziemeļnieku (mums te tomēr tādas meridionālākas tās gaumes). šis, šķiet, ir pēdējais. un lai tad arī izput, tā lepno pjemontiešu godība. dzīvosim turpmāk ar sapņainu skatu uz sicīliju.
jāiet darbināt viļķis, kamēr gaļa vēl nav gatava. |
|
|