| zieds sūrdu metafizikai |
[9. Nov 2008|10:08] |
cilvēku iesīkstējušie spriedumi, kas vienā mirklī iesīkst pavisam un tiek godāti par zināšanām, ir klapes, iemaukti un pātaga vienlaikus. kāpēc uzskatīt, ka ltv1 pārraidītie likteņa līdumnieki ir vienīgie visā visumā? pavisam elementāri, vatson, tie vai kaut kas stipri līdzīgs pavisam droši eksistē arī kaut kur citur.
kaut vai dullā daukas dēļ. drošās zināšanās iesprostotie ļaudis ierēc par džeku un saka, ka viņam ir konkrētas problēmas, jo viņš atšķirībā no pārējiem var saskatīt pasaules malu, redz arī ceļu, kā tur nokļūt un nekaunas ar šiem atklājumiem dalīties publiski. tādējādi vienā gaišā dienā, gana izsmiets un pazemots, dauka paņem tēva laivu, noairē to nost no pasaules vietā, kur tā beidzas - t.i., pasaules malā, krīt, līdz nokrīt uz kādas citas planētas, uz kuras mitinās cilvēkveidīgi radījumi, kuri vēl neprot runāt. dauka viņiem iemāca latviešu valodu, ievieš dievturību un ierāda filmēt likteņa līdumniekus pēc vecās derības motīviem. vienīgi valstsvētkos viņi noteikti nedzied par nejēdzīgu laimēdiešanu, bet ko stipri metafiziskāku, kaut ko par domas brīvības un netveramības dabu, piemēram aspazijas "pasaciņu".
jājunjājunneapstājas, zemesvirsūnavtaimājas
sapņibeidzas projāmjāaizsteidzas |
|
|
| |
[9. Nov 2008|20:47] |
|
sirsnīgi pārteicos. vēlēdamies pateikt "šis vīrs ir fiata ģenerāldirektors", starp nešifrējamu sviestu pateicu "ģenerālvīra ģenitors" |
|
|
| |
[9. Nov 2008|21:18] |
šo divu brīvdienu rīti ir bijuši tādi ilgstoši. pēc vēlas aiziešanas gulēt, gadījies salīdzinoši agri pamosties, tad kādu stundu/pusotru lasīt žurnālu, kas mētājas tuvu pagalvim (šoreiz tur mētājas corriere dela sera mēneša pielikums style un oktobra RL, priekšroka pagaidām pēdējam, esmu palicis pie niezes), tad capuccino ar biskvītiem un marcipānu, tad visāda sviesta lasīšana ar datora palīdzību, tad kaut kas sākas, un diena jau ir iekritusi pēcpusdienā. līdz ar to man pēc definīcijas ir pūkains vaigs un bad hair wēēkend, ņemot vērā, ka dušā ielīst man nav bijis laika un vēlēšanās.
pēc tam, galvenajos vilcienos, šis ir bijis arī bad food vīkends, jo kaut kā šoreiz galīgi neveicās. viena san lorenzo trattoria, ko bijām jau mēnešiem nolūkojuši kā tīri sirsnīgu vietu, izrādījās briesmīgs caurums ar nolaidīgu personālu, kas nebūtu tā traģiskākā lieta - vidusjūras temperamnets ir fenomens, ko studēt gadiem -, bet arī ar sūdīgiem materiāliem, ko viņi atļaujas celt priekšā pirmoreiz ieraudzītiem viesiem. citi ļaudis tur izskatījās ar īpašniekiem pat ļoti familiāri, kas liecina, ka kaut ko labu tur arī var dabūt. tomēr es neesmu gatavs ēsties caur sūdu kaudzi, kamēr mani sāks ņemt vērā. vakariņas arī bija nekas īpašs, mājās gatavota draza no pieejamiem, pa daļai konservētiem produktiem, jo līdz veikalam pēc kā svaiga nesanāca aizšaut.
tad vēl šorīt pirmajā pusē, badu remdēju ar vienu pretīgu jogurtu, pēc kura kādas pāris stundas apsvēru domu par izvemšanos vai arī kādas grapas samedīšanu lokālos, kuriem garām veda mūsu ceļš, lai vakarā tomēr atkal visu vērstu par labu ar ļoti labu gaļas gabalu. tam par godu dainuskapī izraudzījos lazio castelkādatur shiraz, ko vīndarītavā reiz iegādājāmies par 3 eur augstāku cenu/pudelē nekā dabūjams jebkurā romas hipermārketā. bet vīnam nav ne vainas - mūsu stulbums garšā neatspoguļojas. |
|
|
| |
[9. Nov 2008|23:11] |
wu, uz balkona šodienas 26 grādos šūpinādama kājas, apstiprināja, ka vislabprātāk izsūtītos pa ziemas svētkiem tēvzemes virzienā, līdz ar to mums ar kvkznu paveras iespēja atkal ko pasākt divatā, kas iespēju spektru diezgan paplašina.
te gan ar skumjām jāpiezīmē ka manu vagabonda stila ceļojumu pa ēģipti kvkzns diez ko nealkst apsveikt. viņa kaut ko sliktu ir dzirdējusi par ēģiptes vilcieniem, un viņai šādas lietas ļoti labi paliek atmiņā.
tādēļ viņa kārdina ar opciju braukt slēpot, kas, atzīšos, iedarbojas aplam demoralizējoši. un es lauzu rokas, kā krupis, starp gudrajiem un smukajiem nespēdams pārplēsties uz pusēm. |
|
|