| |
[21. Sep 2008|13:43] |
svešā piezīmju grāmatiņā uzgāju kādu izpildītāju, kuru biju dzirdējis te vienā romas radiostacijā (pēdējos mēnešus braukājot pa romu, nav īsti vairs nepieciešamības ķerties pie kaujasratu fonotēkas pēc platēm - ci pensa 90.90 FM). bet nezināju ne vārda, nedz arī daiļrades pērles. vienubrī pat iedomājos, sak, ar kādu nez bēru orķestri rufus veinraits pasācis te izpildīties. bet izrādās kas, lūk:
bonbonga
šitas vispār svīt!
afigeķ, vienvārdsakot.
muzikālais rīts galā, utreņņaja počta nosūtīta.
varam pāriet pie pusdienu programmas. |
|
|
| |
[21. Sep 2008|21:34] |
| [ | Patlaban klausos |
| | Beirut - A Sunday Smile | ] |
tā beirūta ir viena dzērīga mūzika. klausoties prasās kādu līmeni turēt pie kājiņas, ko varētu tā prātīgi pagriezt līdz glāzes malām. varbūt pat tā kā ritmā, pāris taktis noturēt līdz.
vienīgi tie lētie vīni mājās beigušies. plauktos tikai visādas ceļojumu atmiņas, lielie vīni ar gariem stāstu piedēkļiem un lielisku sēriju pārpalikumu retumi, pēc kurām, lai tās atkārtotu, būtu jādzenas kāds pustūkstotis kilometru vismaz. vienā virzienā, turklāt.
ko mēs sakām par grapu? tik kādu nieku.
mēs taču zinām, ka mums jau nemaz netīk jēdziens 'daudz'. |
|
|