| |
[20. Sep 2008|16:35] |
vispār sestdienas stundas baisi paskrējušas. bet nevarētu teikt, ka tukšā diena. diena-vanckars, nemaz ne.
ja tā paskatās, ka esmu jau paguvis nobraukt savus 14 km ar riteni (šķiet, atpakaļceļa cassias nuovas 1,5 km kāpumā mazliet pārmocījos, tāda slābana dūša finālā iestājās), turklāt tā nebūt nebija vienkārši braukāšanās - tīri mērķtiecīgi aizminos līdz darbam, lai savāktu ielūgumus uz odescalchi bracciano cietokšņa opersvētkiem, kur šodien noslēguma koncerts, turpat no darba telefona pieteicos, ka būsim, (cita iespēja bija vilkt uz montecatini skatīties gulbja un mr.X.italiano tenisspēli, bet šādam izklaides veidam esmu par neelitāru. nesaista) - tad tagad cepas bruschettas cepeškrāsnī, kuras patērēsim ar sīkkapātiem pommodoriem klasiskās receptes versijā + prāva, vakarnopirkta jūras antipastu trauka saturs. mēģināju kvkznu pierunāt uz omleti, bet izrādījās, ka pirmīt biju pamanījies norādīt uz jūrasveltēm, kuras kvkzns jau sirdī akceptēja, un visu to laiku, kamēr es vizinājos ar riteni, iekšēji brieda tieši uz tām. kad pārpratums tika atklāts un omlete noraidīta, nācās konstatēt, ka ledusskapī nav neviena blatvīna. tikai mueller thurgau bruts. khm.. |
|
|
| |
[20. Sep 2008|18:33] |
principā, par rītdienu un jēgpilnu tās piepildīšanu domādams, meklēju te visādas vīndarītavas apkārtnē. lai nav tālu jābrauc, lai ir interesanti un galu galā arī mājās allaž būtu svaigs vīns. no hipermārketiem dveš skumjas, bet enotēkas spēj ierosināt tikai tādus īstus štelles pazinējus, pie kuriem sevi vēl īsti neskaitu. tur jābūt vecam un pietiekami turīgam. es savukārt parasti apjūku un sajūtos bārenīgs.
taču pa to starpu vienā vīnotāju lapā uzgāju ( šitādu te bildi ) no vienas vīnu izstādes, kur kāds acīmredzot prominents garšotājs pievērsies viņu ražojumiem.
labi, par tēla sejas izteiksmi neko neteikšu, visdrīzāk neesmu labs fizionomiju pazinējs.
bet, lūk, aizdomājos. vīrs izskatās metrs četrdesmit, neatlētisks, neglīts no vaiga, visdrīzāk stostās vai runā ar kādu nazāli sūdīgu akcentu, lielākoties nav sociāli adekvāts, draņķīgi ģērbjas, neskujas, reti mazgājas un nelāgi ož, jo intensīvas ēteriskas substances traumē viņa profesijai būtiskus receptorus.
bet, lūk, riņķo apkārt kā tāds stārs pa vīna gadatirgiem, apciemo vīndarītavas, pa freju dzer labākos vīnus, kas labi garšo tikai ar labākajiem tipiskajiem lokālajiem produktiem, un viņu paslepen iekāro vīndarītavu skaistākās uzskaitvedes, degustācijas telpu vadītājas un vīndaru kundzes, mātes, māsas un meitas. |
|
|