| |
[16. Maijs 2008|07:42] |
|
ceturtdienas ir neizskaidrojami jocīgas dienas, jo s.luigi dei francesi baznīca strādā tikai līdz pusdienas laikam un jaukā saulainā pēcpusdienā tikt pie caravaggio "s.mateja aicināšanas, moceklības un dubultportreta ar eņģeli" nav iespējams. tā vietā esi spiests doties uz netālu esošo Chiesa di S.Agostino lai pie šī paša autora "svētceļnieku madonnas" interesentēm stāstītu visu, kas uz sirds sakrājies. mūks laipni parāda no kura skata leņķa bilde šajā dienas stundā labāk apskatāma un tad smaidot un ar vieglu apbrīnu noraugās, kā tu nemitēdamies čukstus klāsti un klāsti. pēc tam, dodoties uz izeju, parāda augšup pavērstu īkšķi. |
|
|
| samircis mopēds, vai? |
[16. Maijs 2008|16:28] |
ar F, kuras apziņas plūsmā un rīcības programmā nav gandrīz nekā cita kā tikai nekārtīgi gultas sakari,
turklāt, ja tev, kā M-am pret viņu nekādu erotisku vēlmju un fantāziju nav,
(t.i., tu nespēj sevī rast atbalsi viņas uzstādītajam neadekvātajam pašvērtējumam)
nav iespējams sadarboties gandrīz nekādā jomā un formātā.
jo tad tu tiec visai banāli raksturots kā
"būtne bez dzirksteles". |
|
|
