Oct. 8th, 2014 @ 09:17 am .
Tags: ,

tā vietā, lai pavisam laicīgi ietu gulēt, paklausījos Hermani 1:1. spridzināja tā labi, laikam jau - kā ierasts. nebiju viņam īpašu uzmanību pievērsusi, bet diezgan uzjautrinoši. tiesa, skarbo tekstu vērtību kaut kā samazināja tas, cik viegli viņam ļāva izslīdēt no neērtiem jautājumiem. tas tāds aptuveni 'te es ķepiņas neslapināšu'. un Spriņģe ļāva. tā pietāte bija jūtama. un vēl šķiet, ka vajag iekšā diezgan lielu mieru ar sevi, lai neko no tā visa neuztvertu personīgi un nesāktu fantazēt, mēģinot izfiškot, vai sanāk būt tajā viņa izredzētajā 'mēs' trešdaļā, kuriem jāiznes valsts jebšu par sevi var teikt, ka smadzenes ir nepārtrauktā atpūtā. interesanti jebkurā gadījumā.
Par šo pukstu
Ir, ko teikt
Puksts

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]heda
Date: October 8th, 2014 - 01:54 pm
(Puksts)
Tas par mieru ar sevi - ļoti tiesa. Pagājušoreiz reiz pēc viņa tekstiem tantes, kuras bija pārdevušās par tramvaja biļetēm, ļoti saraucās. Bet ja pašām šī izvēle un cena likās ok, tad jau par fakta konstatāciju nevajadzētu apvainoties.
[User Picture Icon]
From:[info]kini
Date: October 13th, 2014 - 09:44 am
(Puksts)
Aha, bet tā jau laikam cilvēki nedarbojas.. ir kaut kāda 'aklā zona', kuru ar sevi nesaslēdz.