| Oct. 8th, 2014 @ 09:17 am . |
|---|
tā vietā, lai pavisam laicīgi ietu gulēt, paklausījos Hermani 1:1. spridzināja tā labi, laikam jau - kā ierasts. nebiju viņam īpašu uzmanību pievērsusi, bet diezgan uzjautrinoši. tiesa, skarbo tekstu vērtību kaut kā samazināja tas, cik viegli viņam ļāva izslīdēt no neērtiem jautājumiem. tas tāds aptuveni 'te es ķepiņas neslapināšu'. un Spriņģe ļāva. tā pietāte bija jūtama. un vēl šķiet, ka vajag iekšā diezgan lielu mieru ar sevi, lai neko no tā visa neuztvertu personīgi un nesāktu fantazēt, mēģinot izfiškot, vai sanāk būt tajā viņa izredzētajā 'mēs' trešdaļā, kuriem jāiznes valsts jebšu par sevi var teikt, ka smadzenes ir nepārtrauktā atpūtā. interesanti jebkurā gadījumā. |
