| mugura |
[13. Okt 2012|17:15] |
Re, ko tagad lasu
John E. Sarno "Healing back pain. The mind-body connection."
kāpēc es viņu vispār sameklēju. pēdējos 2.5 gadus ciešu no muguras sāpēm. pēdējos mēnešos biju viņas tā kā pa pusei pieveikusi, bet tad pēdējā mēnesī (kurš psicholoģiski bija sasodīts) visu dabūju atpakaļ un vēl ar išiasu klāt. tas ir, ja agrāk sāpēja mugura, tad tagad arī vienas kājas nervs visā garumā. nevaru ar pirmo mēģinājumu piecelties. rentgens rāda pilnīgi pareizu muguru, nekādas fizioterapijas nav palīdzējušas, dārgais osteopāts arī nē. turklāt pēdējā laikā daudzmaz nodarbojos ar cigun, iekļaujot speciālos muguras vingrinājumus, tā ka ja kaut kas kaut ko nospiež, tad tas ir teicami atļurināts vaļā. nu un sāku domāt, ka te ir kaut kas no citas operas. daudzviet raksta, ka mugura var sāpēt no kreņķiem, no nerviem, bet ko man palīdz šāda atziņa? ja pasaka, ka slimība ir nevis no dīvainas iekšējas patoloģijas vai pērnā gadsimta traumas, bet no galvas, tad tas taču neko nepalīdz. diagnozes nosaukšana jau neārstē. tā tikai pasaka, ka tu esi ne vien simulante, bet arī nožēlojama un dura. ka izārstēties ir pilnīgs nieks - tikai pilnībā jāmaina sava personība vai vismaz jānošaujas. un kad paskatās kaimiņos un rados - visi, kam sāp mugura, pleci, rokas, no šīm sāpēm netiek galā visu atlikušo mūžu. viņi atrod kādu īslaicīgu uzlabojumu, bet vispār no vēža laikam izārstējas biežāk nekā no hroniskām muguras sāpēm. medicīna, ha.
autors ir muguras ārsts, kas grāmatas uzrakstīšanas laikā (1991) ārstēja muguras sāpes ar 98% sekmēm. viņš ir pārliecināts, ka mugura sāp nevis no muguras, bet no galvas. galva padod signālu, samazina asinsriti un attiecīgi audi sāk ciest sāpes nevis no nervu saspieduma, bet no skābekļa trūkuma. galvai nav grūti tādus signālus dot. tā ir nervu sistēmas neapzinātā daļa; ja mums no kaut kā jāmūk, viņa padod lielāku asinsriti un tamlīdzīgi; viņa kontrolē visu. ( ......... ) |
|
|