| Osho |
23. Jun 2010|12:14 |
lasīju Osho par to, ka nevajag visu atlikt, ka vajag pieņemt lēmumu, un ka vajag katru dienu dzīvot tā, it kā tā būtu pēdējā. piemērs par ģenerāli, kuru ballītes vidū sasniedza ziņa par viņam plānoto nāvessodu. viņš sāka ballēties vēl līksmāk, teikdams, ka visu dzīvi viņš dzīvojis tā, it kā šī diena būtu pēdējā, bet beidzot tas ir pa īstam, jo šī diena patiešām ir pēdējā, urā.
kad biju tiktāl izlasījusi, pienāca mans laiks doties pastaigā, pēc ilgiem laikiem vienai pašai. laikam no grāmatas man bija iestājies klikšķis, ka nudien nevajag visu laiku atlikt. tā nu aizgāju uz veikalu, nopirku jaunas džinsenes, jaunu jaku, jaunu naudas maku, sieriņus, kā arī profesionālo odu līdzekli un citas lietas. tagad ja es pēkšņi nomiršu, aiz manis paliks jaunas džinsenes, jaka (smalkā no gandra, tās nodeldēšanai vajag gadus 5), sieriņi, odu līdzeklis, kā arī vienreizlietojamais paladziņš, kur mazzaķim vemt virsū.
hm, kaut kas te neiet kopā.
nu labi, kāds varēs mantot manu Osho grāmatu. |
|