| mazmurkšķis - rozīne |
24. Okt 2009|20:50 |
notikums tāds. mans gudrais un prātīgais mazmurkšķis iebāza degunā rozīni. izšņaukt un izšķaudīt nevarēja (pat mēģināju šo šķaudināt, dodot ostīt maltos piparus), nācās zvanīt uz 112 un prasīt, vai tas nopietni. atbrauca ātrie, nevarēja izķeksēt, aizveda mūs uz vienības gatvi. tur vesels ārstu bars viens pēc otra izmēģināja aizvien dīvainākus ķekšus (rozīne jau bija uzbriedusi kā kompotā), kamēr laimīgi dabūja ārā. mājās braucām ar autobusu. murkšķis labi turējās, bļāva tikai tad, kad tiešām vajadzēja. no mediķu puses - viena vienīga laipnība un iejūtība.
upd.
tagad domāju, kā būtu, ja būtu. ja mm nemācētu runāt un es tā arī nesaprastu, kas noticis (šis mani izsauca no virtuves un pats izstāstīja notikušo). ja es sēdētu mājās viena ar diviem bērniem, nevis vienu. utt utjpr.
upd.2.
nākamajā dienā man ienāca prātā, nez kā būtu, ja es iebāztu degunā rozīni. dienu vēlāk no laukiem pārradās laulenis un atzinās, ka viņam tagad gribas iebāzt degunā rozīni. |
|