pārvēršot vientulību svētkos.

Cenšos, bet nesanāk!
Ir kāds veikmīgs svētku scenārijs?

mīļākā mūzika, mīļākie ēdieni, dzērieni un lietas, kurām nekad nav atlicis laika.
Jāiemīl sevi...

Tur jau tā lieta, ka man praktiski visam pietiek laika!

tad izej mežā...
pazūdi starp kokiem un ļauj, lai pazūd laiks...

Hm... Bet man ir bail vienam staigāt pa mežu...
Nē... Man vienkārši ir garlaicīgi vienam staigāt pa mežu...

tā ir cita lieta... cilvēks ir dīvaina būtne - viņš vēlas justies laimīgs, neko nemainot dzīvē, kas viņu padarījusi nelaimīgu, un grib būt veiksmīgs, atkārtojot tās pašas kļūdas, kas novedušas līdz sakāvei /Ēriks Fromms/

Šoreiz Ērikam Frommam gluži nebūs taisnība!
Jau mazāk nekā pēc mēneša mana dzīve mainīsies, un visdrīzāk neatgriezeniski. Es ceru, ka spēšu tik līdzi šīm izmaiņām un mainīt dzīvi uz to labāko pusi.

tad tu esi malacis.
Galvenais ir saprast, ka mums jāaug un jāmainās...

Es jau augu! Es patiesībā lielāko daļu savas enerģijas lieku sava paša izaugsmē. Tomēr brīžiem pārņem vēlme, lai blakus būtu kāds, precīzāk, kāda mani apjūsmotu un priecātos man līdzi. Varbūt tas ir sava veida egoisms?

ikviens no mums tiecas pēc atzinības... tas ir tiaki dabiski... un tur nav nekā slikta...

Ne ikviens... Daži vienkārši dzīvo, bet daži pat vienkārši eksistē.

bet tā ir eksistence, nevis dzīve...

Hm... Kas tieši? Dzīvot ar velmi sevi kādam pierādīt?

dzīve bez cīņas par sevi

Bet mūžīga cīņa var arī nogurdināt un ne pa jokam.

bet tieši cīņa spēki atkal atjaunojas no jauna...

Varbūt iedvesma un motivācija arī kļūst cīņas laikā spēcīgāka, tomēr spēki izsīkst, jo citādi cīņa būs bezgalīga un tai nav jēgas.

jebkurai cīņai ir jēgas... tā tikai jāatrod... un tā jāmeklē sevī pašā...

Kas tā par cīņu, kurai jēgu jārod pašā cīņas laikā? Cīņu ir vērts uzsākt apzinoties savus mērķus. Jo citādi cīņa pati kļūst sev par jēgu.

Dzīve.

Tik īsi un kodolīgi, ka pat iebilst nav ko! =)

vientulības sajūta jau patiesībā tik vien ir, kā k-kāda iekšējā disharmonija. mēģini izveidot sevī līdzsvaru, tā sajūta pazudīs

Hm... Skan ļoti ticami - būs jāņem vērā! ;)

vajag parunāties ar kādu -kvai cibā. vai ņem un ej parunājies ar zivīm zooveikala skatlogā:) nēbetnopietni tas mēdz būt jautri:)

Hm... Baidos, lai tik tā saruna ar zivīm strauji nepārtaptu par sarunu ar apsardzi, ko izsauks kāda pārdevēja, kas īsti nesapratīs manu vēlmi aprunāties ar zivīm. =)

To Tu labi pateici- man jau arī parasti piesienas, bet es tā arī saku- /viņām ir vientuļi/- /jūs nekad nemēdzat ar viņām aprunāties?/...smieklīgi vērot neierastas reakcijas un vispār cilvēkus..
bet zivis ir jaukas:))

Jā... Vērot cilvēkus brīžiem tiešām ir ļoti interesanti! =)

Njā cilvēki ir dažādi..un zivis arī:) es sagāju sviestā

Nu... Nezinu kā par zivīm, bet cilvēki redzi mēdz būt dažādi. Tie bieži vien pakļaujas kaut kādam šablonam. Godīgi sakot, es maz pazīstu cilvēku, kuriem būtu savs es, kas nekopētu un nepieņemtu to tēlu, ko definē viņa apkārte un sabiedrība, kas paši veidotu savu apkārti un paši izvēlētos sev tīkamu sabiedrību.