|
|
|
|
juriic | |
|
|
|
|
|
|
|
Retorisks vēlējums(?) tiem, kuri uzskata, ka Juriic ir dzīvespriecīgs rūķis. Tā nebūt nav. Nopietni. Es visas tās muļķības, kuras publicēju domāju nopietni un vēl ir arī lielais vairākums to, kuras nepublicēju dažādu ētisku iemeslu un iztekšanās prasmes spēju dēļ. Neticu nekādām gaismām vairs. Mani savā veidā uzjautrina pavisam galēji vardarbīga jūsmošana par debīlu cilvēku sakropļošanu. Un smiešanos viņiem sejā šī cēlā procesa laikā. Arī ticības cilvēces sugai man, it kā, vairs nav. Jo nu... parasti galveno iemeslu izteikšana mani noved pie zaudētāja lomas tā vai tā. Istabas temperatūras IQ īpašnieku apjoms ir diezgan cienījams. Es esmu gandrīz pārliecināts, ka sāku sasniegt dzīves ironiskās veiksmes virsotnes. Lielu daļu lietu, ko es nosapņoju laika periodos kad guļu, (iemesls kāpēc man dikti patīk gulēt) es atceros tikai tanī brīdī kad esmu aizdomājies par kaut kādu pavisam ikdienišķu dzīves sastāvdaļu, un pār mani nāk atklāsme, ka uz doto brīdi tā konkrētā lieta manā prātā ir sapņu modificēta, bet tanī pašā laikā man pilnīgi pieņemama. Pēc atcerēšanās daļas seko vilšanās, ka es to hujņu tomēr droši vien būšu nosapņojis. Savukārt ir arī lietas, par kurām es neesmu tik pārliecināts, kurā pusē iedalīt. Kā piemēram, "bļ`, es taču zinu, ka man mājā bija cukurs." Kamēr visi fakti liecina par pretējo. Tad vēl, protams, visas tās lietas, kuras viennozīmīgi nevarētu būt reālas loģiskās pasaules likumu dēļ, bet man vienalga patīk valstīties pa gultu un mēģināt aizmigt no rītiem. Sen nebiju šitādu neko garu kakājis. Esmu atradis arī beidzot noteiktu mūzikas ŽANRU, kurš ir klausāms visos tā izpausmes veidos. sludge/doom/post/experimental-metal,core. Tas ir tik tālu, cik noteikts es spēju būt. Manā dzīvītē nekas interesants nenotiek. Viss ir vienmuļš un mana picas kaste, kura veiksmīgi kalpo par peles paliktni kopš... ever, sāk palēnām sadalīties. Edzhus arī mani piečakarē. Uz festiem nebrauks, uz Saulkrastiem nebrauks. Bet nu visādi jau tie vecāki. Es tupu mājās, lasu mizantropisku nūģu sarakstītas grāmatas, geimoju, dzeru tēju (alu), un skatos filmas un tās japāņu multenes, kur sievietēm ir milzīgas krūtis. Ak jā, vēl arī sērfoju pa visdažādākajiem intratīklu forumiem un apzināti izvairos no saskarsmes ar cilvēkiem.
Tags: porno Gars - : cranky Galvu ārda: Long Distance Calling - Fire in the Mountain
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
ibio, shito izlasot man gribas ar tevi kopaa dzert :D man biezhi liekas, ka taads cilveeks kaa es - bez asas meeles, bez tieksmes visur uzvareet un bez konkureetspeejiiga pretekliiguma (tb bez cilveeku chakareeshanas plaaniem) - ir totaals atkritums prieksh shitaas sisteemas. man kljuust baisi, veerojot, kaa lielaakaa dalja manu draugu prieciigi metas tajaa 'skola-darbs-paartijs' (vai tikai 'darbs-paartijs') ciklaa, kur neatliek laikak mieriigi apstaaties malaa un apskatiities kaados suudos iekuulies. un besii klausiities ar milziigu paarlieciibu izteiktajos apgalvojumos, ka es laizhu garaam dziivi un neveicu sasniegumus, diikdieniigi "nedarot neko". toties no malas veerojot sho zombiju marshu un redzot dahuja vairaak par tiem soljojoshajiem cirvjiem, gribas vemt no shiis klaustrofobiskaas bezizejas sajuutas. jo es zinu, ka kaadu dienu pats soljoshu shajaa liikju gaajienaa. aa, jaa, un sapnji ir labaaki par jebkaadu filmu, fantaaziju, un protams realitaati. P.S. un veel es gribu dabuut vitamiinu, lai izdzenaatu savu peleeko apaatiju. uzchinjiitu sev viendimensiju, darba tirguu konkureetspeejiigu praatu, mosh tad es vareeshu iekljauties shajaa mehaanismaa un funkcioneet bez pretoshanaas. bet varbuut man uznaaks psihoze un es doshos peedeejaa amoka skreejienaa.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
/salute Es nevarētu piekrist vairāk droši vien, bet tanī pašā laikā ir tik daudz saradušies arī visāda paveida `dubultaģentu` tā saukto pseidointelektuāļu/mizantropu deģenerātu, kuri iemanījušies, it kā, izlasīt kaut kur kaut ko gudru, un veiksmīgi to sākuši izmantot, lai ar QQ palīdzību iespaidotu darbs-partī masas, kuras sāk viņus pielūgt. Dzīvs piemērs ir Sarkasma rīkotājs. Ļoti `gudrs un filosofisks` puisis, kurš runā hujņu, un ar savu sociāli aktīvo dzīvesveidu par to vien domā kā efektīvāk izspiest no sabiedrības naudu. Lai gan sabiedrība to, protams, ir pelnījusi, un es tāpat izklausos pēc tāda, kuram vienkārši skauž. Dzert varētu. Skābes cilvēks bija un pazuda. Festi.
|
|
|
|
|
|
| |
|
|
|