- 11.12.25 22:17
Pirms neilga brīža minos gar Vecrīgas makdonaldu pie kura bija pāris cilvēki ar karogiem un mikrofoniem. Tai vietā bieži vien ielu muzikanti uzstājas. Ieinteresēts, braucot tuvāk, mēģinu izlasīt, kas rakstīts uz tuvākā karoga. Kad nonācu blakus, salasīju Jēzus, savukārt vīrietis, kurš turēja karogu, teica mikrofonā - Jēzu, atsaucies. Es, protams, saulaini pasmaidīju un pamāju vīrietim. Turpināju sirsnīgi smaidīt līdz pat akmens tiltam.
- 1 rakstair doma
- 11.12.25 22:00
Mazie apakšīrnieki.
Ieviesās pirms mēneša, vaibs ir kā krievu okupanti pēc 1945. Ierodas daudz, un tik rodas klāt, skraida piedirstās trennūzenēs, un uz nebēdu vairojas.
Tā kā blaktis tiek max apkarotas, un joprojām vēl var palaimēties kādu noķert, tarakāni vispār neinteresē. Ja kāds ir pa ceļam, aizslauku malā vai nospiežu, citādi pohui. To šeit ir simtiem, virtuvē brīvi redzami, pat nāk uz istabām. Kāpēc po? Esmu jau vienreiz iznīcinājis veselu civilizāciju vienā naktī, kad dzīvoju šeit jaunībā. Es vnk necīnos, un ja gribētu – vienā setā.
Blaktis ir insane level, nepieveicams pretinieks, un posta arī miegu, izskatu, pat attiecības (jo Laura neatbrauca reiz šurp, kad bija LV). Tarakāni ir tikai vizuāls efekts virtuvē.
Lūk, tagad domāju par manu vakar sagatavoto sacepumu, kurš ir virtuvē ar atklātu virsmu. Cik paaudzes jau esmu nodrošinājis viņiem vairoties? Ar bagātīgām olbaltumvielām, ideāli okupantiem no 1940-ajiem – piedirst vietējos un savas trenūzenes – skriet un vairoties. Laura šeit dzīvojot, redzot tizlā tipa krieveni ar bērnu ratiņiem (jo krievi nenozīmē = slikts by default, un cenšos atbrīvoties no veciem priekšstatiem), nespēja noslēpt "kārtējā krievene piedzemdējusi".
Manas asociācijas par tarakāniem.- 0 rakstair doma
- 11.12.25 21:29
Citās ziņās, priecājamies, ka Eiž ir atradies- 0 rakstair doma
- 11.12.25 21:05
- domas par rītdienas šampi nepalīdz, man ir stress tagad.jāsameklē kāds labs seriāls par slepkavu-maniaku, lai relaksētos.
- 3 rakstair doma
- 11.12.25 19:38
Kad vairs nespēj pārvērst to šovā vai satīrā, bet sāc gruzīt, ir red flag.
Dzīvnieki, kad vairs nerotaļājas, ir veci vai slimi.
UPD:
Un ārā uzmetis vēl alko, - "kad vairs nav smieklīgi" vēl nav pienācis.
Esmu redzējis, kad vairs nav smieklīgi. Tas bija smieties līdz asarām par mammas psihi, kad viņa stāstīja līķu ainas blakusdzīvokļos. Un tad, kad tas bija viņai līdz klīnikai, mosties naktīs, raudot klusām pie sevis ciešanās, dzirdot kārtējo slepkavību, līķu pārkrāmēšanas, "dēliņ, es zinu, ka tev ir jāklusē. Mums jāklusē, mēs tur neko nevaram darīt", un savelk seju īdošās klusās asaras, tad tiešām vairs nav smieklīgi- 0 rakstair doma
- 11.12.25 18:51
Ir 19:00, jāiet pakaļ. Bija mājās tik vēl palicis, lai anestezētu domas. Kad beigsies drinks, es redzēšu pilnā spektrā. Vairs nebūs iespēju aizliet acis "tik vēl šodien neturēt to acu priekšā". Man ir tik nenormāli bail.
Es un jūs apdir..os, saskaroties ar šī brīža manu realitāti, kad alko izvēdināsies. Hype, saprotot, kas notiek, kur atrodos, vairs pat alko nespēj aizklāt, tikai palēnināt pulsu.
UPD:
Es tādu jau redzēju 90's, uz speed pirmo reizi piedzīvojis dzeju, ko pierakstīju pats nezinādams ko rakstu, šeit jau citētu:
"Bedre. Miesā zils slīkstošais tverās pie zara, glābiņu meklēdams.
Galvu no dubļiem pabāzis, tas pārlaimīgs izspļauj mutē krājušos zampu – “Vēl brīdi, uzkrāt spēkus”, ar katru reizi vājāks kļūdams."- 0 rakstair doma
- 11.12.25 18:36
- iztēlē izspēlēju, kā no rīta jau ielieku kādu dzirkstošo ledusskapī, un vakarā, 17:01 to atkorķēju, ieleju skaistā glāzē un vienā malkā izdzeru. rīt gan nesākas nekāds atvaļinājums, nākamnedēļ vēl darbs, bet rīt jāprezentē viens izmocīts rakstu darbs, un, kā teica vadītāja "piecpadsmit minūtes kauna, un viss". pēc tam es taisos uzelpot, lai tur lūst vai plīst, vai velns viņu zina, kas.it's been one of those... last three months.
- 0 rakstair doma
- 11.12.25 17:29
It kā kāda starpība, cikos sākt dzert. Bet ja sāc agrāk, jāiepērk lielāks apjoms. Vot! Atkodām patieso iemeslu – efektīvāk pildīt kasi- 0 rakstair doma
- 11.12.25 16:40
Ctulhu komentēt arī negribu. Par laimi ļoti ļoti aprobežots profesors, kurš tāpēc arī neko nespēs mainīt. Ja Ctulhu ko spētu mainīt, Ziemeļkoreja novaidētos un ielīstu stūrī slēpties. Zemē izmests laiks un enerģija ar to ļaundabīgo organismu sarunāties.
Alkohola jaunie laiki:
+/- efekts. Ir bijušas vairākas reizes, kad aplauzos. Bet kas ir aplauziens, ja tevi atturēja, un pārmijas aizveda labākā virzienā.
Otrs ir pie kases dzirdētais: "Tagad jāsāk dzert agrāk". Arī true. Es bieži nosēžu līdz slēgšanas laikiem, negribot nekur iet. Ja slēgtu pusnaktī, es bieži līdz 23:45 nepaceltu pakaļu. Svētdien, ja jāsāk, jāsāk jau 17:45.
Citas narkotikas:
Aizliegums ir ienesis vājprātīgu noziedzības vilni, ne pašas narkotikas. Turklāt, arī bīstamību produktā.
Ja aizliegumu atceltu, kriminālās shēmas, drogu tirgus vardarbība sabruktu kā kāršu namiņš vienā dienā. Un tas pats ar kvalitāti, – ne no rensteles, kad kādi atmet kedas, bet kontrolētu produktu.
Protams, to ir jākontrolē, jāveic informēšana, atturēšana no vieglprātības.
Un jau zināms, ka esmu pamatīgi instruējis savu bērnu, ka legāls/nelegāls ir pilnīgs bullshit. Pastāstot, bez glorificēšanas vai demonizēšanas, reālo scēnu, un ļoti brīdinājis par reālām aizām, kurām pat netuvoties. Viņu pat neinteresē mēģināt, vismaz pagaidām.- 1 rakstair doma
- 11.12.25 14:59
varbūt kāds vēlas no manis atpirkt 2 biļetes uz 06feb2026 izrādi @ Nac teatr "Bastardi"?
nopirku,
bet tajā dienā jau "Pazudušais dėls" Valmierā.
Man sajuka..
ja te neviens, meklēšu citos tīklos.- 2 rakstair doma
- 11.12.25 13:09
Lasu šķērsām izglītības likumu un ķiķinu (bet caur nopūtu, šie bija izcilākie piemēri): ( ... tālāk ... )
- 0 rakstair doma
- 11.12.25 12:45
ārsta kabinetā:
- kā man tagad gatavoties tai operācijai? es katru dienu ēdu ikrus un izdzeru vienu jēlu olu.
- .. 0_o .. nu, es domāju, ka nebūs jau tā, ka pēc operācijas nevarēsiet ikrus ēst :D- 1 rakstair doma
- Man kaut kur
- 11.12.25 10:33
atkal jāieraksta The Dusma.
Vispirms atkāpe. Tikko uzzināju, ka vakar mirusi Rita Aksenoka...
Dīvainas sagadīšanās pēc šonedēļ bindžoju netīšām atrastu itāļu seriālu Imma Tataranni: Deputy Prosecutor, (latviski un par brīvu skatāms šeit: Imma Tataranni. Likums papēžos). Kvalitatīvs, Itālijā ļoti mīlēts seriāls, skatoties nodomāju, ka varētu taču Aksenoku kā prototipu paņemt un uztaisīt ko līdzīgu. Nacionālā teātra izrādi — veltījumu R. Aksenokai neesmu redzējusi (un arī visticamāk neskatīšos, nepatīk aktrise, kas tēlo galveno varoni).
Bet tās manas dusmas par ko citu. Un vispār vairāk jau skumjas (dusmas rakstot noplaka). Vai ir vieta cerībai, ka izaugs kāda jauna Rita Aksenoka? Ja, kā lasu te: Agnese Zeltiņa un Dita Grauda piepilda mazu meiteņu sapņus. Tik sievišķīgas dāvaniņas!, četrgadīgas meitenītes sapņo par kosmētikas komplektu. ČETRGADĪGAS!- 0 rakstair doma
- 11.12.25 04:08
* es tikko, pirms dienām norāvu ādu no pirkstu locītavām. Pamatīgas brūces. Es pat nepamanīju. Jo viss ir dzīvnieka sajūtu kombo. Kurš tur pamanīs pirkstus?
* Lauras mājās, viņas tētis pamanīja grillētu redeli uz manas rokas. Es ātri noignorēju "ai, pālī apdedzināju, sīkums", un pievērsos turpināt iesākto sarunu. Nu apdegums, ka var redzēt redeles konfigurāciju. Lauras tētis "nu jā, tā jau neteiksi, bet uzreiz "sīkums"". Noniecināja, ka lēta atruna, tēlojot tizlu varoni būtībā. Es neko, lai domā, ka piedirsu bikses. Es pat neatceros. Droši vien bija "Au, fak", un atrāvu roku no nokaitētas plīts.
* pērn atsist galvu, ka notecināti 200 ml, pēc izmestā tekstila spriežot, kas joprojām ir lodžijā, 200L maisā, bet būs jāmet ārā. tur ir cilvēks noslepkavots, asiņu laukumu apmēros spriežot. Es vnk biju nesapratnē, kas tā par hūniju, un pālī nevarēdams saprast, kas noticis, apgūlos un aizmigu.
* tajā pašā vasarā salauzu ribas, arī pālī smagi krītot pret stūri. lūk, grūti bija elpot un gulēt. nenormāli sāpīgi.
* vēl tajā pašā vasarā salauzu pēdas īkšķi pret mēbeli. sāp ahūni staigāt. ārsts teica, neko, vnk gaidi. 1,5 mēnesis, staigāju, klusējot, lai dzīst.
* vēl tajā rudenī ieplaisāju uz mokika pēdu. tuvu nevarēju pastaigāt 2-3 dienas, bet staigāju caur ahūnām sāpēm. un tad kliboju 1-2 mēnešus, vairāk nekā parasti. no word, tikai iekliedzos reizēm.
Tas viss bija pālī iegūtas traumas. ar kurām skaidrā es dīloju tik daudz, lai mazāk sāp kustībās.
Bet jaunībā,
* salauzis atslēgas kaulu, es piecēlos, un ar otru roku nesu sadragāto velo mājās, un neturējos pie ārsta rekomendācijām, es turpināju ikdienu kā vnm, tikai gulēju bez spilvena, lai ātrāk sadzīst.
* Salauzts celis. Es turpināju šoka anestēzijā vēl iet pusstundu, līdz vnk breakdown. No cry. un tad Grieķijas mūķene mani aizveda uz "traumām" Sarkandagavā. pēc mēneša es jau minos 90km dienā pa Norvēģijas kalniem.
* Nopisties UK no velo (1997) minoties mašīnas ātrumā, plaukstas lupatās, gaļa. es pilnīgā šokā, tumsa acīs. Pārgāja tumsa un ģībonis, ievilku elpu, un minos tālāk full speed, jo bija jāpaspēj nodot attīstīt filmiņu pirms brīvdienām.
Garīgi es pat 5% neturos tik. Bet fiziskā necaursitamība, ir bļ., NATO braucošie metāla bunkuri varētu sapņot par tādu.
Un mani nemācīja neraudāt, "būt vīrietim, saņemties". Es nekad to nejutu kā sevis pārvarēšanu, izturību. Man tas bija norm. Tikai 52-gados atskatoties, ka hell cik bijis kruta. Un jā, tā ir dāvana, ne nopelns- 0 rakstair doma
- 11.12.25 01:42
- 0 rakstair doma
- 11.12.25 01:00
- 1 rakstair doma
- 11.12.25 00:12
- 0 rakstair doma
- 10.12.25 23:32
Pilnmetrāžas filma Midsommar (2019), savulaik, ļoti aizķēra. Bet nu, es tādas neskatos ikdienā. Tas ir ekskluzīvs kinoseanss pat pierastajā vidē, ar mājas tech aprīkojumu, kad neēd vienlaicīgi, bet viss esi atvērtā frekvencē, fokusēts kinodarbam- 0 rakstair doma
- 10.12.25 23:02
Tagad jāizvēlas nākamais, no tā, kas jau ir uz HDD:
ZeroZeroZero (2019) – arī drugs, hardcore stāsti
Midnight Mass (2021) – supernatural horror, ziemeļnieki
Taboo (2017) – 19. gs., dark
Citu labu seriālu un filmu ieteikumi pierakstīti priekš gadiem uz priekšu.
Ciba drīz apstāsies. Ap šo laiku jau sāku palikt viens šeit. Tad, kad jūs jau būsiet pie miera, es sākšu šmorēt, izbaudīt ēdienu un kino- 0 rakstair doma
- 10.12.25 22:15
not afraid to click, bet lasīju virsrakstu ar domu "diez kas būtu zem click".
parasti nekā nav. tie varētu būt marinēti ģurķi, piemēram. jebkas, galvenais lai ir click.
cenšos neražot click.
Kuģis, Kivičs, Magone. kādus iepakojumus vēl pērk?- 1 rakstair doma
- too afraid to click
- 10.12.25 20:13
"Uģis Kuģis atklāj, kādu pārtikas produktu nepatērē, lai neuzbudinātos"
- 0 rakstair doma
- 10.12.25 22:09
Piedošanu, savācos atpakaļ- 0 rakstair doma
- 10.12.25 22:00
Ciba ir mana vienīgā apskates auditorija, nezinu, kas ārpus.
Sievietei nav laika domāt par to, cik žīdi ir slikti, jo jātur sevi un ko spēj apkārt.
2 mīkstie, ko zinām šeit, meklē, kurš ir vainīgs viņu sapistajās dzīvēs, jo patriarhāts taču nevarētu būt izgāzies by default.
Cirvi un baļķi pacelt var, bet ak vai, to nenovērtē kā pietiekamu veci. Tātad žīdi vainīgi.- 0 rakstair doma
- 10.12.25 21:40
Jautājums: How would the average man act during a period if men could have periods?
zivs:
Weak, aggresive, blaming all around, and hiding
bija labāks komentārs par manu:
You must be joking; men cant even handle a simple cold...
Nu, tas neattiecas uz manu fiz izturību, kas ir vnk gēni un nečīkstēšana pat par nopietnākām fiziskām traumām (esmu tanks), bet ka vīrieši ir bērnudārzs, salīdzinot ar sievietēm.
kāds neiegruzīti, bet caur labu joku:
They will compare bloody tampons and call it manly.- 0 rakstair doma
- 10.12.25 21:01
- mans dators paziņoja, ka viņa baterijai beidzies dabiskais eksistēšanas laiks. what the? taisnību sakot, es tagad saprotu, ka tik maz saprotu no datoriem, ka pat nezinu, ko tagad pienāktos darīt. vispār jau viņš sāka niķoties kādu laiku iepriekš - pie kaut kādām īpašām monitora kustībām viņam mēdza paralizēties seja vai arī notika uzkāršanās un automātisks restarts. jā, tās bija tādas pirmās pazīmes par the end tuvošanos. iespējams, ja es vairāk saprastu no datoriem, es zinātu labāk. varbūt tur kaut kāda detaļa jānomaina & what not.bet, then again, vai vispār ir vērts te kaut ko ieguldīties? es jau tāpat sāku mest acis uz citiem.
- 2 rakstair doma