putni galvā
putni galvā
- 31.12.18 11:00
- kaut kur lasīju, ka lielāko daļu šķiršanos ierosinot pēc brīvdienām, sāku saprast, kāpēc - ikdiena ir kā gājiens iejūgā, labi saskaņots un kopīgs, bet brīvdienās, brīvdienās visi asumi izlien ārā un ir laiks tos pamanīt -
-
3 rakstair doma
- 30.12.18 20:03
- no rīta bija apmācies tāpēc izdomājām braukt uz Santa Cruz TEA, tikko izgājām no viesnīcas - noskaidrojās. tiesa, noskaidrojās tikai Costa Adehē, visur citur bija samācies un vējains. Ši gada izstādes visiem trim likās nu - tā, no trim (Yapci Ramos Show Me, Mireia Sallares Campos de Batalla un Cebrian Poldo Cebrian. Dos Generaciones) mums vislabāk patika divas paaudzes - visneuzbrūkošākā, vismiermīlīgākā un tā - otras abas bija labas .. un aktuālas. palieku vecmodīga, man reizēm aktualitāte liekas kā skatīšanās uz savu nabu... un iestrēgšana procesā.
vakarā T.aizskrēja vēl vienu reizi izlekt ar spārnu un mēs ar sīkumiņu plunčājāmies apsildāmajā baseinā. abas kopā noskatījāmies saulrietu. T. tikko uzrakstīja, ka saticis vēl vienu latviešu pilotu - tā viņi sevi smalki sauc.
tāda diena. gaidu brīvdienu beigas, gribu mājās. mēs esam gauži paredzami savās brīvdienās un, ja godīgi, nākamgad labprāt brauktu kaut kur citur - tā es šobrīd domāju. līdz nākamgadam, iespējams, pārdomāšu. sauli, okeānu un +22 grādus ziemas vidū ir grūti pārspēt.
no būtiskām lietām, šovakar kopā ar rozā debesīm šajās brīvdienās noķēru sajūtu, ka esmu pateicīga par to, kas man ir.
-
0 rakstair doma
- 29.12.18 04:51
- nedēļa pagājusi, es vēl jūtos nogurusi.
-
0 rakstair doma
- 28.12.18 19:26
- vakardiena nebija pārāk lieliska, no rīta peldējāmies, manas pirms brauciena gatavošanās aukstās ikrīta dušas palīdz, okeānā cilpoju palēkdamās un acis nemirkšķinot, reizēm esmu peldus vēl pirms A. sākusi peldēt (un tas ir, kā iet, tā peld). peldēšanas brilles sālsūdenī gan būšu sabojājusi (bet tas nekas). ļoti priecājos (praktiskā latviete), ka paņēmu līdzi veco un mazliet applukušo peldkostīmu - jauno būtu žēl pietriept ar melnajām smiltīm un izkodināt ar sāli un zivtiņu ķeršana ir brīnišķīga, lieliska nodarbošanās, un var ķert zivtiņas visā iedzimtajā taupīgumā, nebojājot glīto kostīmu, kurš visu pareizi ievelk un tamlīdzīgi - mēs ar A. vēl nevienu neesam noķērušas (bez makšķeres, protams).
nu, jā, tātad vakarrīt peldējāmies okeānā un pēcpusdienā braucām uz salas ziemeļiem, bet ceļš uz virsotni, kuru meklējām, bija slēgts. šodien no rīta peldējāmies, pēcpusdienā beidzot aizgājām līdz barranco del infierno. sāp kājas, un ir laba padarīta darba sajūta.
kas vēl, abi ar T. skatījāmies saulrietu šovakar un es sapratu, ka nevaru atcerēties visus mūsu šī gada braucienos - bija daudz, bet kad bija, kur bija, jau aizmirsu. Milānas braucienu Lieldienas brīvdienās atceros. Aprīlī, augustā un decembra sākumā biju Latvijā. Novembrī Marabejā (Marabella), bet bija taču vēl - vai arī nebija.
vēl joprojām cīnos ar preterito indefinido.
-
0 rakstair doma
- 26.12.18 08:15
- bezmiegs. guļu un gaidu rītu. mēģinu galvā locīt preterito indefinido man pērnajā pavasarī vajadzēja šo iemācīties, bet vēl kaut kā nesanāk -
pensé, pensaste, pensó, pensamos, pensasteis, pensaron, hablé, hablaste, habló, hablamos, hablasteis, hablaron.
He decidido aprobar un examen y por eso tengo que practicar mucho. a esta parte de curso nostotros hemos estudiado mucho el uso de todos los tiempos pasados, sin embargo, de alguna manera, me las arreglé para omitir el aprendizaje pretérito indefinido ... y pretérito perfecto, y pretérito imperfecto: la vida apesta cuando se trata de la conjugación de verbos. Pero puedo hacerlo.
Esta mañana me ha sido en mi balcón estuve escuchando las olas. Entonces abrí la puerta. T. se despertó y fue al baño. él era gruñón porque lo desperté, ¡pero ya son las ocho! ¡Nueve en bruselas!
-
0 rakstair doma
- 25.12.18 06:42
- tumšs, gaidu rītu. aizvakar sākās un vakar visu dienu bija kalims - smilšu vētra no tuksneša. viss gaiši un mīksti pelēks, aplauzti palmu zari, izgāzti mazie kociņi, nogāzti stabi, smiltis zobos. Aizvakar nodzīvojāmies pie okeāna, peldējāmies un vēlāk spēlējām minigolfu (un neglīti apdegām), vakar gandrīz visu dienu nogulējām, mazums mazliet papeldēja, man nav nekādu iebildumu.
pabeidzu lasīt Dan Ariely "Dollars and Sense: Money Mishaps and How to Avoid them" un atzinu grāmatu par lielisku esam. pastrīdējāmies ar T. par to, vai grāmata patiešām ir lieliska un nekādi nevienojāmies. lai nu kā, varu ieteikt - grāmata ir par iracionalitātēm ap un par naudu un vērtību un par daudziem un dažādiem veidiem, kā cilvēki mēdz neņemt vērā vērtību. dažas (daudzas) lietas jau zināju, daudzas lietas bija atklājums - rekomendēju, interesanta,
-
6 rakstair doma
- 22.12.18 06:59
- paldies Dievam, vakar pēdējā darba diena pirms janvāra. vakarā sarakstīju darāmo darbu sarakstu un atstāju darbā. tiesa, pamodos ar kaut ko, kas palika neizdarīts, tāds sīks sūdiņš (vai divi). un mammai zeķes beidzot jāpasūta.
krāmēsim koferus, brauksim uz lidostu un vakarā būsim pie saules, ja viss ies kā plānots.
pateicības:
vakar kaķītis atnāca (jau paspējis piečurāt visus stūrus), bet, kad viņš ņemās pa māju, tas mani dara laimīgu, par spīti smakai. un stūriem. un tas pat nav nekāds mīlīgais kaķis, ja viņu mēģina glaudīt, kož un tā. kad mēģina apkampt, mūk palēkdamies -
-
3 rakstair doma
- 20.12.18 04:57
- kašķis darbā, M apvainojusies uz C. jo tas aizgājis atvaļinājumā nepabeidzis savus darbus, un M. nācās pabeigt, C., vakar atgriezies no atvaļinājuma, apvainojās uz mani, jo es viņam izteicu rakstisku aizrādījumu. atmosfēra kā kapsētā.
-
4 rakstair doma
- 18.12.18 19:03
- atbraucu mājās un sabruku. tas ir, darbā, bez piecām sešos pie galda atcerējos, ka sešos bērns no skolas jāizņem, tad sapratu, ka telefona nekur tuvumā nav, lai piezvanītu bērnam un pateiktu, ka braucu, bet būšu kādas minūtiņas vēlu, tad sāku panikot, ka būšu kopā ar vēstulēm pastkastē iemetusi, tad iedomājos, ka varbūt tomēr aizmirsu bibliotēkā. tad drāzos uz skolu, pa ceļam daudzas reizes pārkāpdama satiksmes noteikumus, un vienreiz taurēdama (pilnīgi neracionāli, ja kas, jo bērns skolā bija drošībā un nevienam nebūtu labāk, ja es kādu nobrauktu vai ciestu avārijā - ar vai bez telefona, bet bez telefona sliktāk nekā ar), tad atbraucām mājās un atradām telefonu. tad uztaisīju vakariņas un tagad sabruku. bet man vēl dāvanas jāiesaiņo un medicīniskās zeķes mammai jāpasūta un mammai jāpiezvana un draugiem un kolēģiem un kaimiņiem beļģijā apsveikuma kartiņas jāsaraksta -
-
0 rakstair doma
- befuddled
- 18.12.18 18:55
- beļģu pasts tirgo markas uz kurām rakstīts 1 eiro un EUROPE. varētu domāt, ka par 20 pastmarkām man palūgs samaksāt 20 eiro, pareizi? 20*1 un tamlīdzīgi - bet, nekā nebija, paprasīja 26 un čeku izsita par 26, 13 eiro par komplektu. un, čto harakķerna, es samaksāju, un nepaprasīju par ko -
-
1 rakstair doma
- 18.12.18 06:51
- pateicības:
jauna diena
vakar atcerējos iznest miskasti (miskastes mašīna aizbrauca 6)
melnā kleita, izskatos pēc apbedītājas, bet ir ko paķert no skapja un uzvilkt.
nepateicības:
darba ikgadējais socializēšanās pasākums - ziemassvētku pusdienas vienlaikus ar spāņu valodu, tas ir, nāksies kavēt spāņu valodu. un man nav ko vilkt mugurā. un es neesmu pabeigusi grāmatvedības plānu, bloody bastards from budgeting are late.
-
3 rakstair doma
- 17.12.18 06:31
- bijām kino, noskatījāmies Grinču, franciski, mazums pusi nesaprata. es arī pusi nesapratu. vakar vakarā mazums, kamēr es cītīgi rakstīju ziemassvētku kartiņas uz Latviju (vēlāk jau vairs nevar, šonedēļ jānosūta), izvilka franču valodas mācību grāmatu un izlocīja verbu détester - je déteste, tu détestes, il/el déteste, nous détestons, vous détestez, ils/elles détestent
mazums paliek neciešams, ja viņai piespiedu kārtā jāsocializējas ar maniem draugiem. un es apjūku, sadusmojos un palieku pasīvi agresīva, kā man taktiski aizrādīja, un izsaku trāpīgus (kā man pašai šķiet) un indīgus (kā liekas objektīviem vērotājiem) komentārus zem deguna - es viņai vakar prasu, bērniņ, kāpēc tu tā dari, un mazums vakar saka, mamm, tu man nemaz nepievērs uzmanību. tā ir tiesa, ja nāk ciemi vai, ja ejam ciemos (reti un vēl retāk), man nav ne jausmas, kā mazumam pieklājīgi izrādīt uzmanību. ņemot vērā, ka mazums nedēļu pirms tam ir bijis visnotaļ laimīgs, ka viņam neizrāda uzmanību.
vakar vakarā bija zvanījusi māsa un es viņas zvanu pamanīju tikai tad, kad bija jau par vēlu atzvanīt - dienas bez ekrāniem ēnas puses.
vakardienas atklājums puuces mājās: vizuāli glīta pavārgrāmata yotam ottolenghi, sami tamimi jerusalem:
https://www.amazon.fr/J%C3%A9rusalem-Yotam-Ottolenghi/dp/2012315755/ref=sr_1_1?ie=UTF8&qid=1545025461&sr=8-1&keywords=yotam+ottolenghi - un jūs nekad vairs neskatīsieties uz dārzeņiem ar tām pašām acīm (kas reiz redzēts, to nevar tik vienkārši atredzēt). es pēdējā laikā esmu pārtikusi no true north (ar cukuru, sevišķi Latvijas brauciena laikā, un olu ēnu, kad tā padomā) un no dr McDoughal pavārgrāmatām. asinsspiediens reaģē - tas ir, kāpj.
riekstu pieni ir drausmīgi saldi.
-
15 rakstair doma
- 16.12.18 09:40
- sīkumiņš vēl sutina. es blēdos ar kompjūteru. pēc tam iešu dušā, cepšu pankūkas un mācīšos spāņu konjugācijas.
-
3 rakstair doma
- profound thought of the day
- 15.12.18 11:51
- meaning comes not from daily happiness, but from daily misery
-
10 rakstair doma