putni galvā

ignoreju divus ubagus, gandriz nobraucu kajamgajeju un pateicu mammai patiesibu
31.10.16 17:36
lidzjutibas gals, piekeru, ka man vienalga, ka citi cies, agrak pardzivoju un jutos neveikli, ka man paveicies, ka man ir, bet otram nav, un pat diezgan biezi butu kaut ko iemetusi vai metusies palidzet un glabt, bet tagad, pat tad, ja man prasa acis skatoties, mierigi skatos preti un ne mirkli nejutos vainiga, atbildiga vai vispar kaut kada veida iesaistita, es saprotu, ka vinam nav, bet man ir, un es pat zinu, ka tas, ka man ir, nav mans nopelns, ka man vienkarsi ir paveicies, bet es nejutos par to vainiga. man vienalga -

a, un kajamgajejai, kura izleca masinas prieksa ta, ka novilku uz ielas stripas, un sasutusi zestikuleja, ka man skatities vajagot, es mierigi paradiju viena pirksta kombinaciju. vinai, protams, taisniba, ja es vinai butu uzbraukusi, butu vainiga, bet vina sa ka ta ir mulke, jo vina butu beigta vai sakroplota, kamer es tikai cietuma. kungs, kas cilpoja aiz vinas neviltoti sasuta par manu bezkaunibu - bet man tas rupjais zests paspruka neplanojot - heh, tagad bus vien jasadzivo ar savu rupjas matites identitati, nemaz nezinaju, ka man ari tada ir -
6 raksta ir doma

31.10.16 19:06
viss ir jaukiņi un labiņi. mans tēvs manai mātei parasti atbildēja ar "ej dirst!", it īpaši, pieaugot vecumam, un nu manī parādās līdzīgas vēlmes un idejas.
pagaidām skaļi vēl teikusi neesmu, bet galvā esmu ļoti daudzas reizes pateikusi "ej ellē!" un principā tā gribas atbildēt uz itin visu
Atbildēt

31.10.16 19:28
Par to līdzjūtību man arī tā ir, ka do not give a shit. Īpaši tur bēgli un satori akcijas un vispār reklāmas akcijas - tipa eñgełi pār latviju vai tās ziedot. Lv - principā neziedoju un vēl visādiem savas dzīves izniekotājiem kĀ Ūdriši, Gobziñi ut,r u nu tādi varinati. Labāk nopērku ekstra Chanel tupelesai LV somu. Bet ir reizes, kad dodu, bet tas ir bieźāk tad, ka redzu, ka ir slikti, bet cilvēks, institúcija cīnās, nevaino visus, nenozākā valdību, bet cenßas kaut ko darīt pats- tad gan es varu dot un daudz un aizmirst par to. Tâpat savai pirmajai skoai, kas man liekas cool un tä.
Atbildēt

31.10.16 20:32
:) ja dod un aizmirst, tad jau labs cilvēks, ja dod un atcerās, tad nekā. voobšem, tu esi labs cilvēks.

es esmu ziedojusi un tā, ilgu laiku uzskatīju un vēl joprojām uzskatu, ka tiem, kuriem ir, ir morāls pienākums dot un ar šo uzskatu diezgan labi sadzīvoju, kamēr šobrīd man vairāk vienalga. un dot, ja vienalga, liekas liekulīgi -

no otras puses, ja jāizvēlās starp godīgumu un laipnību, es drīzāk domāju, ka būt laipnam ir svarīgāk, nekā godīgam. voobšem, man galvā putra.
Atbildēt

1.11.16 11:14
varbūt tas ir kaut kāds globāls shift in consciousness. end of victimhood, baby ;]
Atbildēt