|
[18. Jan 2008|01:10] |
Spēlējot kauliņus gaujā: Viņa: Zini, man tik reti nepatīk kāds cilvēks, bet tu man ļoti nepatīc!!! (Viņu gaujā pirmo reizi redzu, neizskatās īpaši komunikabla, kā dzirdēju, savu dzimšanas dienu nosvinēja ar māsu, jo labākā draudzene neieradās. Vēl pie tam nezin visus kauliņu noteikumus, bet tēlo profu) Es: Vai paldies!
Pēc laika es uzmetu 4 četriniekus un vienu vieninieku, iegūstu 1070 punktus un pārliecinoši noslēdzu spēli ar uzvaru. Viņa vēl uzmet kauliņus ,arī iegūst mazliet vairāk par tūkstoti un vēl visdegunīgi paceļ snuķi, sak, es arī uzvarēju.
Tad es saku: ES: Zini, es ceru ka tu man arī kādreiz iepatiksies. Mani pavada niknumā pamests fakucis. Viņa: (savai draudzenei) Spēlējam vēl!
Sarakstā manu vārdu neieraksta.
Pēc tam atnāk vesels bars paziņu un es eju pie letes. Ap mani milzīga diskusija. Neievēroju, ka esmu riebīgs, jo cilvēki ar mani labprāt runā. Pēc 10min dzirdu viņu skaļi smiedamies. Samāksloti.
Ko lai saka, riebīgi cilēki. Gribējās pieminēt vārdu kuce, bet teikšu tikai stērva. |
|
|