janvāris/februāris
Posted on 2025.02.02 at 13:39man:: nāk miegs, bet jāiziet ārā
skan: Mario Biondi - I Can't Keep From Cryin' Sometimes
šī nebija baigi forša nedēļa, par spīti tam, ka tajā bija minku izstādes atklāšana un Difūzijas koncis, ko ļoti gaidīju.
nedēļas pirmajā un pēdējā dienā ielīdu Niedrājā.
mātei bija dzd. ieplānoju apciemot pirms viņai sākas ballīte ar kaimiņiem, bet tāpat jau bija paspējusi iereibt. viņa gan nebija vienīgā.
daudz domāju par līdzatkarību, (neapmierinātām) emocionālajām vajadzībām, aizmugures un drošības sajūtu, izdarīto un izdarāmo izvēļu kvalitāti un (ne)veselīgumu. varbūt jāsāk iet uz al-anon sapulcēm(?).
šajā bezgalīgi garajā mēnesī atkal atdūros pret sajūtu, ka es nespēju piecas-darbdienas-pēc kārtas. pat, ja nav jādara nekas mega intensīvs. es vienkārši nevaru. tas nav man. risinājumu neredzu.
darba uzdevumā apmeklēju gardēžu vakariņas/alus precināšanu. tā jau interesanti un, protams, jauki, ka tika piedāvāta veģetāra opcija, bet es nesaprotu kāpēc gaļēdājiem bija 2 cūkgaļas gabali, kamēr veģetāriešiem 2 pabiezas bietes šķēles. uzturvērtības un sātīguma ziņā vispār nesalīdzināmi. es arī gribu paēst un gribu olbaltumvielas. ar to īpašo alu arī tā biete baigi negāja kopā.
Marta aicina uz VM treniņiem ar viņas zirgiem. es izliekos, ka netieku. nu kaut kādā mērā arī netieku, jo pismačīgi, bet, ja patiešām gribētu - iegrozītos. man gribas ar savu zirgu un negribas tā, kā bija pēdējā reizē ar Valensi. uzlikām manu zirgu uz buta kursa, redzēs vai kaut ko mainīs klibuma sakarā. vakar biju stallī, kopumā bija gan vispārīgi priecīgs, gan priecīgs satikt mani. visur šausmīga dubļu šļura.
sasniga daudz slapja sniega.
sestdien ļoti gribējās disociēties (vai raudāt). naktī nevarēju gulēt. vai nu mocījos ar izmisīgu domu loopiem vai skrollēju telefonu, lai novērstu uzmanību no domām. skrollējot rubījos ārā, kā noliku telefonu tā atgriezās domu cilpas. sen tā nebija bijis. dirsā.
Difūzijas koncis un Rīgas minku izstādes atklāšana gan bija ļoti forši. viss labi izdevās, cilvēki atnāca un bija priecīgi. es gan drausmīgi noguru un nenormāli nosēdās introverta un speisholdošanas baterijas. un vēl tas, ka Briānielā kaut ko rok un pēcpusdienā pēkšņi atnāca ziņa, ka līdz 19 rajonā nebūs ūdens (attiecīgi nedarbosies tualeti). diezgan stresaini, ja tas notiek kopā ar pasākumu, kurā cilvēki lieto alus. bet par laimi, ūdens kaut kad pēc 18 atgriezās un viss beidzās labi.
nedēļas pirmajā un pēdējā dienā ielīdu Niedrājā.
mātei bija dzd. ieplānoju apciemot pirms viņai sākas ballīte ar kaimiņiem, bet tāpat jau bija paspējusi iereibt. viņa gan nebija vienīgā.
daudz domāju par līdzatkarību, (neapmierinātām) emocionālajām vajadzībām, aizmugures un drošības sajūtu, izdarīto un izdarāmo izvēļu kvalitāti un (ne)veselīgumu. varbūt jāsāk iet uz al-anon sapulcēm(?).
šajā bezgalīgi garajā mēnesī atkal atdūros pret sajūtu, ka es nespēju piecas-darbdienas-pēc kārtas. pat, ja nav jādara nekas mega intensīvs. es vienkārši nevaru. tas nav man. risinājumu neredzu.
darba uzdevumā apmeklēju gardēžu vakariņas/alus precināšanu. tā jau interesanti un, protams, jauki, ka tika piedāvāta veģetāra opcija, bet es nesaprotu kāpēc gaļēdājiem bija 2 cūkgaļas gabali, kamēr veģetāriešiem 2 pabiezas bietes šķēles. uzturvērtības un sātīguma ziņā vispār nesalīdzināmi. es arī gribu paēst un gribu olbaltumvielas. ar to īpašo alu arī tā biete baigi negāja kopā.
Marta aicina uz VM treniņiem ar viņas zirgiem. es izliekos, ka netieku. nu kaut kādā mērā arī netieku, jo pismačīgi, bet, ja patiešām gribētu - iegrozītos. man gribas ar savu zirgu un negribas tā, kā bija pēdējā reizē ar Valensi. uzlikām manu zirgu uz buta kursa, redzēs vai kaut ko mainīs klibuma sakarā. vakar biju stallī, kopumā bija gan vispārīgi priecīgs, gan priecīgs satikt mani. visur šausmīga dubļu šļura.
sasniga daudz slapja sniega.
sestdien ļoti gribējās disociēties (vai raudāt). naktī nevarēju gulēt. vai nu mocījos ar izmisīgu domu loopiem vai skrollēju telefonu, lai novērstu uzmanību no domām. skrollējot rubījos ārā, kā noliku telefonu tā atgriezās domu cilpas. sen tā nebija bijis. dirsā.
Difūzijas koncis un Rīgas minku izstādes atklāšana gan bija ļoti forši. viss labi izdevās, cilvēki atnāca un bija priecīgi. es gan drausmīgi noguru un nenormāli nosēdās introverta un speisholdošanas baterijas. un vēl tas, ka Briānielā kaut ko rok un pēcpusdienā pēkšņi atnāca ziņa, ka līdz 19 rajonā nebūs ūdens (attiecīgi nedarbosies tualeti). diezgan stresaini, ja tas notiek kopā ar pasākumu, kurā cilvēki lieto alus. bet par laimi, ūdens kaut kad pēc 18 atgriezās un viss beidzās labi.