*

hm. šobrīd ir tā, ka jebkurš arguments, ko es varētu izmantot, lai dabūtu, ko gribu ir ideāli derīgs, lai to izmantotu pretēji - t.i., lai kāds cits dabūtu to, ko gribu es un, kas tam citam nemaz nav vajdzīgs.
tādēļ labākais laikam ir klusēt un nogaidīt.

zobus gan gribas pagriezt tādēļ, ka pirms gada 7.03. es raxtīju apm. to pašu:

"Tuesday, March 7th, 2006
2:12p
zinu ka laiks un pacietiiba shobriid ir mani labaakie sabiedrotie
abet
ik pa briidim kkur iekshaa pamostas maza meitene un liidz nelabumam sit ar asu, cietu papeedi pa kungji, kliedzot - man vajag tagad. man vajag tuuliit. gribu un viss!
...
ej nu tiec ar taadu eermu galaa"

Umberto Eko grāmatā "Fuko Svārsts" saka, ka: "Viss atkārtojas pa apli, bet vēsture ir skolotāja tāpēc, ka māca mums, ka patiesība nepastāv. Taču šajā aplī svarīgas ir pārmaiņas."

un kur tad ir tās sasodītās pārmaiņas, m?

savas pirmās 8. marta tulpītes es saņēmu jau 6dien, gan jau tās būs arī pēdējās. un, lai gan 8. marts man ir samērā vienaldzīgs, saņemt puķes bija ļoti patīkami. neatceros, kad kāds pēdējoreizi būtu dāvinājis man ziedus. laikam uz dzimšansdienu pirms 8 mēnešiem.

patīkami arī, ka šodien ieraudzījušas mani slimu, kolēģes aizdzina mani mājās uzreiz pēc izrādes sākuma. dīvaini gan likās tas, ka tās bija tieši tās kolēģes, kurām pirms pāris dienām atļāvos godīgi paust savu viedokli par sunenēm uz siena kaudzēm.

toties savam ļaunākajam ienaidniekam [man gan laikam tāda nav] es novēlētu dzīvot uz tādas ielas, kā Akāciju iela. jauki siltais laiks ir šo ielu padarījis izbraucamu tikai ar traktoru. diemžēl es neesmu traktors, bet uz mājām tikt gribas...