ikea_literators' Journal

User Profile
Friends
Calendar

ikea_literators' Journal

Below are 25 recent journal entries, after skipping 200

[ << Previous 25 -- Next 25 >> ]



	2007.07.03 15.03 nogulēts viens sāns uz pusēm. mēģinu pagriezties, sagriezta maize veikalā pārdodas, blakus aparāts sagriezšanai, ja kāds sadomā atnest savu maizi no mājām, tad pie kases viņu noštrāfē vēlreiz. sanāk maize divreiz dārgāka, bet aparāts prosta priekam. es nevaru to visu noreducēt vai nokoncentrēt uz vienu vietu, jo tas krēsls, kas manu lustru šūpo, tās rokas, kas man padusēs ložņā. ne maku es padusē turu, ne kabatā. naudu es ēdu ātrāk par uguni, par ūdeni ātrāk braucu kuģis, pa zemi skrienu kā diegabiksis un nevienam neko neesmu parādā. kaut nu tā būtu.



	2007.07.03 15.01 grogus šodien ciet ar lielu atslēgu aizslēgts, balts krīts pāri pārvilkts, daži deķi tādi pavecāki paraloni tie jumta pārklājamie ar darvu daži šīferi. kur tam visam apakšā var atrast kādu ogu. vienvārdsakot, šodien krogus ciet. tad eju tālāk pa pieslapināto ceļu. domāt varētu brauc tālumā pa priekšu kanna piena un iztek, kā logi iztek vilciena, kad brauc tas pret kalnu. es gribētu, lai viss būtu tik milzīgos apmēros, tur laiks, telpa, kosmoss, papildu dimensijas un tādā garā, bet sanāk pagaidām tikai tādi joki, kas no mums to visu varēs atšķetināt. es krējumotos zirgos raugos, tie visi tiecas uz vienu punktu, kurš iesūc, nedod atlikumu, tikai noraustas pēc katra inteika kā žaga, kā konvulsija. pipetīte it kā vēnā ir, bet nekad nevar būt drošs, vai kāds svešais nav pieslēdzies trubai, kaut ko dzer, kaut ko laiž apakaļ. visi ir izmainīgi, visi kaut kur tiecas. ja nauda nebūtu tieksmes objekts, vai būtu lielāka virzienu dažādība? vai būtu meinstrīms. ko no manis grib, es gribu pliku.



	2007.07.03 14.11 lūdzu sekojiet manai korekcijai, es atstāju dažas pēdas. ar skropstām apgramstītas sienas, ar rokām aizliktas ciet acis. es eju kā pustumsā, lai gan zinu, ka aiz sienas spīd spoža saule. kas man liek domāt, kas nedomāt. kā izvēlēties pareizo, kā nokļūt nekur. tad dodos ar rokām pa priekšu kā stumtu ķerru. nejau burkāni vai kabači, vismazāk ķirbji un baklažāni. es dārznieks? kur nu. tad jau labāk uz tirgū pēc zivs. tai sile ir gatava, es jau glāstu sānu domās, zvīņa man pieskaras un tad atlec kā no magnētiskā lauka atlec kāds nesaprasts vardulēns. kad dīķis ir izsusis un kad es klausos isis, kad asv slepenā izmeklēšanas komisija man tur virs galvas divus šķērsus zibeņus, tad es noliecu to savu galvu. kas atliek. es noliecu un gremoju klusāk, gaidu labākus laikus. kgb. kad visam paredzēta tālvadības pults lielāka par gultu, kad to slēdzu režīmē, kad sāku vibrēt kā 7 rihtera balles, kad viss aizmiglojas, piegriežas, apnīk vai aizdarās pie deguna. kad es liekos gulēt, es turu hitleru pa gabalu, vai kā krūšu tēlu kā lācīti pie sāna. glaužu vaigu? nevajag man nomērdētas cūkas, nedz izkaltus mazus guliverus no cilvēka kaula. ak šīs šausmas, tās lepojas ar sevi, ar plašo lauku, ko piedzinušas pilnas ar savu netīro elpu. es iestājos par telpu, jo laiks jau strādā manā labā.



	2007.07.03 14.07 visādi var iznākt, gadīties, ja skatās uz augšu pēc mākoņiem kārojas. es skrēju pa sasalušu zemi, sniegs vēl nebija uzsnidzis, kāpēc viņam? viņš? tas jau izlietojies, tagad uz katra soļa pa retai ēnais, kas atgādina. pieslienos pie staba, kam gaisma krīt tieši virsū, dzen zemē, vēl dziļāk. tad es turos pie drebuļiem un mani rauj uz augšu. vai amortizācija? nē, nolietojums. es piekārtoju savu pižiku, tā lapas ir sausas, sen jau nav lijis. vai vajag? tu domā, ka skrienot var panākt sauli, es iztīrījis visu māju no avīzēm. avīzes palīdzot pret salu. es ieloku kādu ducīti zābakā ar vajadzīgo rakstu uz augšu. katrai šņorei vajadzētu virsrakstu, katrai auklai. es kliedzot varu panākt vilcienu, bet tas ne vienmēr izrādās pareizi. kad tvaikonis atstāja aiz sevis pliku zivju lauku, kad atliek tikai iet un lasīt, nekaunoties, nesārtojoties vaigos, nekliedzot drudžus uz svešiem cilvēkiem. vai tie būtu ziemassvētki, vai stressmass? tā jau tā pasaule nolietojas, tā jau es tai līdzi paraujos bez aplinkiem.



	2007.07.03 13.48 un ko sagaidīt no citplanētiešiem. tie ietraucās neredzētos transportos, no neredzētām pusēm. kur mēs domājam vienmēr varēsim būt droši, kaut kādos prāta kaktos, kaut kādos nepareizi salocītos origami. kad kaijas un vispār visi dēsti nāk salkās spēlēties, mums jau uzbrūk. ja mums uzbruks nākotnē, var uzskatīt, mums uzbrūk jau tagad. ko gan var atgaiņāties, laiks nav lineārs. man ganclers un hitlers griež nost pimpi. domājat, tādas lietas nenotika koncentrācijas nomentēs? tādas lietas nav iespējams iedomāties, par tām runāt ir ļoti neērti. teiksiet, man ir ērti par tām spekulēt. kurā gan kabatā es gribu šokēt? tā nav tiesa, es airēju savu laivu tik dziļi klintīs, ka kaijas atspīd kā melni, nevis balti. es redzēju baltu žurku, tā peldēja klātu un bija savādāka par visām pelēkajām. tai visi pievērsa uzmanību un es biju jau nosists no kursa. mani nosita tās draņķa kaijas. uzmanība neiet autopilotā, tai nav gps. tai nekā nav, tai ir tikai paštaisītas taburetes, kur piesēst virs apvāršņa, kā nokrisnis pacelties tvaikā vaigos iemest sārtumu, tas izspiežas uz stikla no pirts slotas es izmūku ieskrienu brigadiera rokās siltumnīcu celtniecība pludmalē lūdzam neienest stikla taru.



	2007.07.03 13.44 nu ko tu teiksi, kad zaķis ieņem iefiltrējas monako. viņš ausis bija pieglaudis gludas, bet politiskās peripetijas un atomieroči kubā. jūsu plikā galva, cienījamais kungs ser, ir pilnīgi plika, bet no kā? es neko tik briesmīgu nebildu, lai jums izkristu mati un turklāt visur esošs pretmets un lūdzu parakstiet šeit un nosauciet savu cenu. esmu gatavs iesildīt jūsu bandu pirms lielās izrādes, ģitāras skaņas un viļņojošs pūlis, lai dzīvo padomju savienībā ar tās nokareno galvu, lai dzīvo padomju ērglis, vācijas ērglis, mērglis, lielbritānijas lauva, asv ērglis, visiem viņiem ērgļi mērgļi ģērbonī. latvijai kaut kāds dinozaurs. cik ļoti mēs kā maza valsts varam iefiltrēt savu garīgo bagātību lielvaru ideoloģijā un ietekmēt gadsimtu virumu. no kurienes tāda lielummānijas, indija ar saviem garīgajiem līderiem un ķīna apvienota ar gandiju ak šie neskaitāmie skraidošie perdeļi visi tik lielā skaitā, ka ložu neptiekti visstiprākajai armijai, bet tad jau tās lielās bumbas, kuru spēku neviens neapšauba. kad korporācijas rokās nonāk kosmiskās stacijas, kad var inspektēt attālināti jau nu ļoti manu atejas izkārtojumu. ko tad var prasīt no tāda pie zemes piedzīta pilsoņa. kā var prasīt no viņa dzeju, ja lielgabalu zābakiem kāds bradā. vai tad bradā. ar prada zābaciņiem ar karaklausības ļipiņām. tur jau stūrmējas un gāžas. manā mazā mazdārziņā burkāns ir tik liels kā lauki. es staignāju un durstu balonus, meklēju kādu propāna gāzi, lai jau paliek, es velkāšu arī medaljonus un salutēšu salatētim ar cirvi. es vēl turpināšu, es te vēl nepabeidzu.



	2007.07.03 01.25 kad vairākas reizes pēc kārtas esmu pietupies, kad pa loga malu redzu dārza daļas izmētātas haotiskā nesakarā un saknes un lapas un zari kaujas savā starpā, apvienojas grupās, izšķiras, tiecas pa novilktu striķi, tas atsakās pārtrūkt, saka, mans izturības koeficients ir vis vidējā - ,7 un tā turpina, līdz izbeidzas enerģija un tad kādam jāpārdodas ģeneratora būdā, jāvelk nost bikses, jāvelk tās virsū. vilkt savas bikses virsū nepazīstamam cilvēkam, uzmākties tam ar savām biksēm, kā braukt ar mašīnu virsū pie koka piesietam iezemietim, kādam parādniekam, kas pārdevis dvēseli, ieķīlājis vekseli un ķīlu apēdis ar viesiem tik reižu, cik cipari tālu nesniedzas. kā infernālā pasaulē mēs uzziedam, kā norietam, kā uzdziedam. kas nesa šo sārtu tik tālu man līdzi, līdz es pārkāpu līķa stāvu, piespiedu mistisku pogu, tas apstājās reklāma krievu valodā interneta pieslēgums pa vadiem pa telefonu, ko tur, pa gaisu.



	2007.07.03 01.19 es norasoju, kā to mēdz darīt bērni no rīta tik agri, kad vēl saimniece nav iekūrusi uguni, kad siena vēl vēsa no nakts vidū atdzisušas krāsns. kā dūmi zina, kur iziet, kā mēs iztriecamies cauri braucošam stiklam. stumtam stiklam, kāds tam visam stāv aizmugurē vai no sāniem kā miesas maisiņa sargātājs. kāds dala maizi un pieraksta to baznīcas grāmatā. es nepretojos, nedz lielos, es lielajos glabāju atmiņas, ne smadzenēs, ne kādā ārējā neizpētītā saprātā. es analītiķim baroju vecas zeķes, piepes uz mani nokareni skatās, es stiprinos, dzeru saberztas matērijas pulverī kā ūdenī izšķīdina tējas putekļus, tējas sēnes, halucinogēnās sēnes. tas mani atver tādam atvaram, ka makšķeraukla tik bieza nav izgudrota, lai mani noturētu virszemē, es grimstu lēnām pie pienenēm, kur pie potītēm, kur zirnekļi un visādi kāpuri gvelž sev pasauli, kur visumi krustojas un telefona zvani nešķērso dzirdi. ak, kaut es varētu vēl brīdi klusēt.



	2007.07.03 01.13 vilis pārnāca mājās sasists. viņš neatzinās, kas sita un vai viņš pats kādu sita. tikai nobrāzti ceļi, pārbintēta piere, saraukta piere, dusmas ar asarām kā saldējums ar rasu no zāles tikko nokāpis, jau uz amfitamīna uzsēdies. tā tās lietas neies, es viņam skaidroju, ir jāsaņemas, ir jābūt stipram šajā krītošajā pasaulē. mēs krītam ar gaismas ātrumu, tie, kas pārsniedz gaismas ātrumu, apstājas. tie, kas pārsniedz apstāšanos, ceļas uz augšu. pastāsti man dievs tēvs, kāpēc būtu jācenšas uz augšu. ar ko leja ir stiprāka par vidu reiz divi ir vienāds ar augša. kas tu tāds par stiprinieku, lai man varētu norādīt, kādi ceļi ejami, kāda marle izlietojama galu galā, lai apsaitētos līdz ausīm, lai nebūtu jāredz šī miršana. cik gan var, es vairs neturu, nedz dara tā mani nervi. es padodos, nododu savu pistoli un pārējo ieroci, saņemu no valdības sony playstation nr.3 kā dāvanu, kā laba vēlējumu šajā amoralizācijas amortizācijas atbruņošanās laikmetā un mēs draudzīgi satinamies vados, lēnam smokam, ģībstam, sabirztam putekļos, izkliedējamies, pēc tūkstošiem gadu atkal satiekamies, aiztiekam viens otram pirkstu galus, mēģinām iztēloties, kādi varētu būt, varētu būt bijuši, būsim ilgstošajā pagātnē. kas mums vispār kaut ko pateiks priekšā, pie velnas, tas ir piečakars.



	2007.07.02 19.30 es gribēju aiziet vienlaicīgi politikā, bet ciemiņi turpināja nākt. sāka jau nākt nākamās paaudzes un nesa sev līdzi mugursomas. ko gan nest šajā diennakts stundā, ja vien nav pārlidojumi un pārvietošanās vienkāršā pa zemi. es izguldīju, cik varēju, pārējos piekodināju, kāds piedzērās pāri mēram, bet kopumā ozolkoka paneļi netika skarti. es piekaramos griestus dāļāju kā saldumus un piekārtoju frizūras. visi bija pateicīgi, daudzi smaidīja. es lieliem vaigiem skatījos, liku acābolus kopā, lai smieklīgāk, dažādi izklaidēju. kāds skatījās no mugurpuses un bolījās līdzi, smieklīgi visā visumā. tad novilku resnās kedas, ieriktējos paklājā, iestīvināju pirkstus grīdas šķirbās, lai tie neaizbēg pa nakti vai kāds cits diennakts laiks iestātos, kamēr gulētu. kad pamodīšos mani varētu iemest jebkurā izplatījumā, es samierinātos galu galā, jo man nav izvēles. mana aiziešana man ir liegta, atliek tikai gaidīt, izturēt, izturēties labi pret apkārtējiem un viņi izturēsies labi pret mani lielākajā skaitā gadījumu, tā tiek uzskatīts, bet es vēl gaidu. gaidu, kad ausīs, kad rietēs, kad nāks un kad aizies. visiem ir darbi un personīgie ID un es tur daudz nevaru pretoties, jo tāda ir dabas griba un manos spēkos būt spožam, cik ienākas un glūnēt caur neredzamām starpām sejā un kaut kādus papildus caurumus var plānot tikai neaizsniedzami tālā nākotnē.



	2007.07.02 19.24 Vilis ieradās uz precībām ar divām djužinām. kādas pāris lietas kabatā vēl palika, bet pārsvarā visu izlika uz tīras telts, uz paplātes. ko domāji, kad ierodas ciemiņi ar pūkainām cepurēm, ar vairākiem ir jāapsveicinas. kad iedod roku un uzsmaida, kad noglāsta kailu plecu, nav jau vairs vasara. tad sāk birt asaras pa auksto grīdu, tās saliecas un aktivizējas kā dzīvsudrabs uz lavanda lapas. ko domāji, ienāk vēl pāris bērni un sāk dejot riņķa danci. rokās sadevušies, smejas, ko tik visu neizdomās. kad mati sāk nākt acīm priekšā, kad atglauzšanās nav piemērota, tad stikla vitrīnās lido un džinkst un alkoholiskais dzēriens cīnas par džinu pudelē, nē, tā turpināties nevar, mēs jūs visus atlaidīsim no darba. tad galvanizatori mūs sastorstēs un es vairs nejaudāšu to piedodināt pietiekami stipri. tad stiprāki nāks dzērieni par medicīnisko spirtu, kas sniegsies pāri debesīm, pāris simt procentu atzīmei. kā lai to panāk, kā lai pārsniedz gaismas ātrumu, kā lai iziet ārpus izplatījuma. to neiespējs tas, kuram kaulos ir cukurs, kur rodas, tur izdziest, tas viss ir par rubli. es dodos pie saviem ciemiņiem apsveicināties, jo šodien ir liela diena. šodien ciemos ir atnākuši bērni.



	2007.06.24 22.01 septītajās debesīs atjēdzos un manā dzīvē ienāca gaisma. es to atraidīju un pārcēlos nākamā līmenī. nākamā līmenī nekā nebiju, tāpēc ieliku atzīmi B, par to saniknojās iestādes pieprasīja A+, bet es atteicu. skolas solā atombumba sēžu un kasa man kājas. es sēžu zem svārkiem un galaktēju daudzas ainas, kas ar mani būtu varējušas notik, bet tas nepalīdz gandrīz visu laiku, bet tas nekas, jo mana sirds ir tīra un man ir jāpanāk savs veids, kā dzīvot. comone! one anyone gnome. beidzu jau raudāt, kad iestājās lietus un tur jau viņš nāk, tava skaņa. tu pārāk strauji kustini savu fauni, lai es varētu pie tā pierast. mums ir jāsaiet kopā, lai viss būtu kārtībā, tavas acis. mums jāsaiet kopā, tas ir jānolemj. tavas acis, tava acs, es tajā duru ar staru. jē, elektriskā ģitāra, varavīksne un džimijam hendriksam pakaļā dakšiņa. viņš ir svētais un no tās pasaules viņu vada mūsdienu ģēniji, kas saka, henrijs bija mūsu viss, viņš izmainīja paradīzi, tagad arī es labprāt tur no nāktu, bet man nepietiek vīrišķīguma. dievs, man vajag dabūt tavas acis.



	2007.06.24 21.57 apsēdos šodien pavisam nejauši uz apmales. pie manis pienāca reketieris un sāka brēkt tieši virsū. tes teicu 90ie, viņš smējās, teica, paskaties soparnos. es stāvēju kājās man galvē bij a trīs lielas šuves. septiņi ķīnieši pieskrēja mani saplēst gaabalos, es tieicu, es zaudēšu galvu tdēļ sšī, bet viņi tikai dziedāja, nā nanana nā. un tādā garā. es do'māju, es to pārgulēšu, bet kliedzieni turpinājās un es neizturēju. tas bija reizes jau gadījies un diziesma bija pārāk gara. es atvainojos un nolīdu tumšākā un klusākā stūrī. tas bij a atspirdzinoši tikai uz brīdi un ar to man pietika, lai izskatītios atsvaidzinājies. jēĒ, es neesmu tavs mīļākais vīrietis. ja vien es to varētu izturēt, es ietu bez apstājas, es klejotu.



	2007.06.20 13.58 esmu izgājis cauri vajadzīgajiem cikliem vajadzīgās reizes varbūt + un tagad esmu gatavs tā domāju, darīt lieltas lielas un drausmīgas. nevajag uzriez nobaidīties, jo tagad mani rir substitūts un prostitūts prostata vēzis karastiskst vēdeklis krēsls iar atzveltni un ttutū bum bum



	2007.06.20 13.53 bebru pacieta uzreiz. tikai katru reizu uzreiz. es biju izbijies izbiju izbijies vairs neesmu. gluži manas domas bē. domāju par gaisa parku, ka to varat labi manī saskatīt. un nes ložņāju pāri visām malām un domāju baudas kāros lodarus. dodu jums bailes tik dziļi mani saprast, ka to labat varat manas iekaisušās liesmas. dod man labāk savas saujas, es tikai dodu jums liaku. došu labi daudz ar kalnu, lai pietiek līdz beigām. ajab beidzas pirsms beigām kas nodorošina laika bizbeigšanās eneesamību es apjuku. klau, daudzas tauvas mani tur uz pavada, bet es enevaru to nvisu labi izdaiļot pietiekami. dod laimi un es kljeojošu daudz as mailes tik kilometru cik vajadzeēs.



	2007.06.20 13.39 man nepatīk ka man nāk rprātā seksa poza, ka es stāvu pie poda, ka es ulzlieku vienu kāju uz poda malas un čurāju un kustos kā šupolēs fuki fui



	2007.06.20 13.32 man tā gribas ēst, it kā visas iekšas būtu izklātas ar burkānu. es ātrāk gribu iekosties un lidot tik ātri kā lidmašīna kā automašīna nē automobilis ar co2 emisijām un uzlabotām riepām, smērvielām , kgaisa kondicionēšanu un visamaz 150 g CO2/km un vismaz ar maksimālo braukšanas ātrumu 162km/h (101 mph), lai gan neveina nospiedošs vairākums dalībvalstu vairākums valdību nav pieēmušas labāus braukšanas ātrumus



	2007.06.20 13.27 es gaidu burkānu s pārnākam mājās , drausmīgi gribas ēst. es sšottopēššu kotletes aiz abiem vaigiem un izsktīšos pieņēmies svaros. nostāžos uz elektroniksas žaušos uz mutes uz miklas vannas grīdas sitīšu zobus uz pusi kā vecu olu tie iznāks kā bērniņi pastaigā pīles. tad baseinā iemetināsies čūska, tā ēdīs rūsu un kakās putnubiedēkļu graudiņis. kā izbēgt no dabas netīrās puses nepieminēt vulkgāras parādības, bet visu laiku arvien man automātiskumā izdodas izlabot kādu k''usļūdu, kāds kauns.



	2007.06.20 13.24 sirdī plosās vanakanava. tikai divas rūtiņu pulksteņa lapiņas drebinas. es nevaru izturēt. tad pienāk sīkdiena un es izlejos kā patukša turza jau bija līdz pusei pilna, tagad izbeigta. es izbēgu, tu palīdzēji, mūs noķēra, tu aizmuki. tad jau labi visi skatās manās zaļās acīs. divas riteņiem bagātas valstis un visas cauras kā vulkanizatora sanatorija. te ķeblīti pienes, te pēc ēdiena smaržo. te jau tūlīt krēslos, bet te smaida. urrā!



	2007.06.20 13.07 uzmanīgāk runā ar nepazīstamiem cilvēkiem, viņi var apvainoties, viņi tevi var nesaprast. tad viņi par tevi runās vai domās un tad tu nebūsi priecīgs. vienmēr esi uzmanīgs, nekad nesaki, ejiet dirst, saviem radiniekiem vai ģimenes locekļu radiniekiem, jo viņi var būt dusmīgi kļūt un liegt savu plalīdzību nākotnē. man patīka mans jauanis kospekts nedzēst drukas kļūdas un glļukus tā es kļūstu labāks cilvēks tas ir svarīgi.



	2007.06.20 13.02 viskonsīnā pietrūka ūdens, es nevarēju palīdzēt. visi karavīri mira, bet es nevarēju palīdzēt. es negribu nokārtot rēķinis, nedz kaut ko lūdzu. pēc palīdzības es eju savos kanālos, šeit es dūcu. dūcu ar jaudu un motoru akseleratoru sajūgu. dodiet labi padūmot uz mutes to jau vienmēr var atkārtot. drūmi skatās sliekas lsd. dūmi labi palīdz elpot. dūša sašļūk, kad nāk lietus, tas uz mušas drauga izskatās lielisks es nolēmu nelabot nevien u pārrakstīšanos, bpat tad kad rokas nevajadzīgi simpboli pa vidu piemēram, kad rādās kolosālas gleznas bet no dievnidiem nevar sastapt nevienu gladioatrou. tad rokdas daudzas rokas visu laiku lien iekšā ko nez tās vēlas man pavēstīt varbūt gibr pieskatties



	2007.06.20 12.51 beidzot atradās divas iespējas, kas bija atpalikušas un tagad man steidzas pakaļ, lai es tās varētu noslēpt patīkamos toņos un ņekrasova masta galā izskatīties pēc putnubiedēkļa. neklausieties uz maniem vārdiem skatieities manī, tur dūja dzen stabuli galda galā un izskatās pēc priecīgas. es gauju izvēmu no sākta gala un tagad tas nevar vien nomierināties. es desmit reizes nevaru sastapties ar klejojošiem grādiem un dodos tik dziļi iekšā, ka no manas iestarpināšanas mākslas nevarat vien apturēties. dodu jums laiku pārdomām, tad atsākat un liekat to visu aiz auss. es klejoju daiļamatmeisterībā un nevaru vien notrulināties pietiekami, tāpēc es klusēju un klausos vienlaicīgi un tas nav iespējams. nudien. bet godam labas aiviekstes sastopu un nododu jūsu varavīksnes krāsnis tās būs par blatu.



	2007.06.20 12.48 bezierunu plaģiātā es nevaru uzreiz sameklēt riepas un tad raugās uz mani šasijas asis un es nejūtos vairs truls uz ietves. dodiet roku pieturēties turiet mani cieši. kad no klaja lauka iznāk slieksnis, to vairs nevar sademolēt. es nevaru doties tik tālu dziļumā, lai tas klejo manās ārēs un tad bezierunu stalaktīti nomaļ manas iesnainās sliedes. es nevaru saskarties ar taviem sikstas kapellas pagaidi. es tik tālu steidzos un visu sevi iztērētju. man priekšmeti drāžas garām baltā gaismā un es nevaru to kontrolēt, jo gaisma ir divos virszienos vienāda un es to nevaru pieņemt uzreiz, tikai pēc gadsimtu mijas un diendusas es ar to rokās nāku uz slieksni. toreiz man bija divas iespējas, tās es papisu uz lielceļa. dodiet vēl divas iespējas trīs rubļi divdesmit piecas kapeikas. smird pēc spermas sastāvētas bēniņos vecas avīzes pelējusm veci priekšmeti putekļi saules gaisma caur netīru logu es pievelkos pie šīfera ar zodu.



	2007.06.20 12.44 garbačovs nonāca lejā pie statīva un nedaudz laika pavadīja pretim manam ieskatam. tas labi kontrastēja ar lielummāniju, ko biju sev piesējis un tagad labi to visu varēju pārraudzīt un nevienādības zīmes lielajā klajumā gaužām labi varu tevī saskatīt. nedod dievs tik daudzas dienas vienmastā nodzīvot, jo tas labi saskan ar klajiem meliem un es nodrebinos pretim tai sanipedstacijai. nekad vēl nebiju tik liekulīgā mīlā ieslīdējis pagaršot, bet no stalaktītu lietus mūs reiz paslēpties varat manī iemantot. dod man stalbu ar gaumes klajumiem un nedod laimes stiklainās acis. dodamies lejā pie klajuma grādiem un nedaudz labu varu jūsos saskatīt. es negribu būt tik lieliskā cilvēkā paslēpies, lai to nevienādības varētu manī iemantot. došu jums klajas grādusa stabiņus un nodeldētas mietpilsoņa iekarenās grādas. nevarat jau mani uzreiz noremontēt un došu jums, cik prasīsiet.



	2007.06.20 12.41 gāzmaskas mani atmasko un es izskatos kails. daudz lietus ir lijis šajās dienās un es nevaru apturēties. dod man sejas masku un krēmu, bet divtik labi vari pietupties. es negribu to visu izdarīt bez pieskāršanās, jo to labi varat iegaumēt. es dejoju uz rokām kā klaju meli iemesls, bet divas rokas pietiek skaitīt divas stundas nepaiet. daudz laimes dzimšanas dienā un gidu jūs vēl vakarā. dodiet ļaudis iemenstruēt ciklā un es labi izskatos. dodiet labas iemesla vāceles, lai es varu nomierināt nervu. gaidam sastapšanās grādus divas reizes ilgāk nekā pienākas. dari labu visiem dzīviem cilvēkiem un nevaru jau to visu labi iegaumēt laikā. godam sastaptas mantras un dīkdienība, lai to visu varu svētīt. nebaidies no maniem ieskatiem, tie labi izgaismo manas plutarha pēdas. es nevaru ienesties klajajā zālē un likt visiem svilpot. tomēr ir saikne starp attēlu un tekstu, ja pat to negribas uzreiz novērtēt. es pretojos un neļaujos, un tas labi izskatās pret gaismu. lodes lido vistālāk no visiem un es nevaru nomierināties uzreiz, tāpēc klausies, kā es dziedu dziesmu par pēterburgas gaiļiem un slejas labi izskatās uz manas sejas, jo tas vienmēr pietiekami gaiši. es esmu šajā laika periodā un tieši tagad visa esošajami ir nozīme. rīt vai parīt pēc desmit gadiem pagātnes brīdis var izskatīties jocīgs un nepieņemams, bet es esmu tagad un tagad es dīcu labāk par visu uz pasaules.

[ << Previous 25 -- Next 25 >> ]