honeybee -

Decembris 26., 2012

01:55
Sīkie audzināšanas brīnumdarbi, nu, kad pēc drāmas un kašķiem un bēdām pēkšņi izdodas pateikt kaut ko par kripatiņu jēdzīgu un ķipars no savas ķipariskās domāšanas pēkšņi pāriet kaut kādā citā self-awareness līmenī.

Lia (raud)
Es: Nu, kas tad noticis?
Lia: Man bija tikai dažas dāvanas! Un man nepatīk!
Es: Tiešām?
Lia: Man patīk tikai tas, kas ir citiem cilvēkiem!
/īsa tematiska atkāpe par to, ka viņai taču būtu vajadzējis grāmatas angļu valodā un pannu, nevis končas un Lego/
Es: Tā var būt. Tas nozīmē, ka tu esi skaudīga.
/īsa tematiska atkāpe par to, ka skaudīgi cilvēki nebūtu laimīgi pat tad, ja neviens cits neko nedabūtu, jo tad viņi bēdātos par to, ka viņiem nepieder, piemēram, mēness/
Lia: Bet man nepatīk!!!
Es: Tev patīk Džonatana dāvana, vai ne? Kalendārs ar lapsām?
Lia: Man nepatīk!!!
Es: ???
Lia: Man nepatīk, ka es esmu skaudīga!
Es (pēc iekšējā wow): ..ja es esmu skaudīga, tad man palīdz, ka es izdomāju, kādas lietas man jau ir, kas man patīk. Piemēram, foršas dāvanas. Un mīļa meitiņa. Un otra meitiņa arī, kas gan visu laiku bļauj, bet tik un tā ir mīļa.
/īsa atkāpe, bērns ir noraudājies un grib izšņaukt degunu/
Lia: Un man nepatīk puņķi! Izmet ārā!
Es: Tā būs gan jādara, jo citādi kāds cits skaudīgais bērns, kas grib visu to, kas ir citiem, dabūs tavus puņķus. Tā gan būtu nejauka dāvana. (Sīkā jau apsmejas drusciņ.) Bet noteikti ir tādi cilvēki, kas grib dāvanā puņķus. Piemēram, zinātnieks, kas pēta dažādas iesnas. Viņš noteikti visiem teica, lai paliek zem eglītes daudz dažāda veida puņķu. Un pēc tam ļoti priecājās.

Tags: bērni