Novembris 16., 2006


[info]honeybee12:36
Starp citu, man nekad nav bijis skaidrs, kāda iksa pēc par Zsv vecīti būtu jāstāsta tādā formā, ka bērns tam notic un notur viņu par reālu personu, da i pēc tam cieš pamatīgu vilšanos?
Manas vienīgās atmiņas iz bērnības, bija kāds brīdis, kad es tuvojos "agrīnā pusaudža" vecumam, izmisīgi gribēju izglābt savu nebijušo bērnības standartmodeli un paziņoju, ka šogad mums vajag salavecīti, un palūdzu, lai omamma viņu nofeiko. Pēc tam jutos ļoti lepna ar savām spējām organizēt ģimenes pasākumus.
Jā, un vienubrīd pēc Ziemassvētkiem kādā ģimenē, kur bērni ļoti nopietni ticēja Ziemassvētku rūķiem, vienlaikus skatījos uz viņiem kā uz drusku apdalītiem un vienlaikus domāju, ka es kādreiz savus bērnus arī tā piečakarēšu. Nē, tfu, sagādāšu viņiem foršus svētkus.

Bet Džonatans jau no sākta gala bija tāds, ka viņam par Ziemassvētku vecīti stāstīt būtu pilnīgi neadekvāti.

Read Comments

Reply


No:
Lietotājvārds:
Parole:
(komentārs tiks paslēpts)
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
honeybee - Komentāri

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba