Jūnijs 12., 2006
honeybee | 07:50 Starpcit, vakar biju uz Reinas zeltu. Mans neprofesionāļa viedoklis: protams, dikti daudz visa kā (ja tur būtu uz pusi mazāk interpretāciju, būtu labāk, bet var jau ignorēt lieko, ja vēlas - tas neko daudz neprasa), bet, aizejot ar domu, ka būs briesmīgi & neaizmiegot 2. cēliena vidū, var arī noķert patiesu kaifu par notiekošo.
Ja būsim vēl precīzāki: manās acīs šo pasākumu noturēja Reinas zelta simbolika - t.i., visi simboli, kurus tikai attālināti var nosaukt par varas simboliem, kas no tā bija izkalti -, aina, kurā Votans savāc gredzenu, un pašas pašas beigas ar perfekti ironisko šampanieša iznešanu V.I.P. viesiem Valhallā.
Bet režisoru vajadzētu nopērt par katru reizi, kad uz skatuves kādam trīc rokas tādā acīmredzamā Hitlera parodijā. Tas ir bērnišķīgi un stulbi - kariķēt cilvēka slimību. Pat tad, ja šis cilvēks sen jau ir beigts. Vēl jo vairāk tad. Interesanti, kā tu paņirgātos par trīcošām rokām, ja sastaptu Hitleru IRL? (Lai arī, no otras puses, vesela kaudze diktatoriņu mums jau ir tagad, bet, lai tos noparodētu, laikam drusku par īsu, ne? ;))
P.S. Pārlasīju recenziju RL un ar šausmām & uzjautrinājumu aptvēru, ka tas nabaga intelektuālis, kurš var bezgala viedi apcerēt "es atkārtošos, slaveno mi-bemol mažora trijskani, iespējams, iespaidīgāko muzikālo prologu vēsturē", ir godprātīgi norijis visu. I mean, patiešām visu, kas notika tur uz skatuves. Nabaga cilvēks, noteikti tad, ja viņam tumšā ielā pretī izlec virinātājs, viņš pēc tam mēnesi no vietas apcer šīs balagāniskās, epatāžiskās un faustiskās performances psihoanalītisko būtību.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |