|
Janvāris 26., 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 07:59
Bet jocīgi ar tām sievietēm. Uz vienu tādu, kas spēj ar garšu un interesi iztēloties, kāda būs, kad novecos, ir divas, kas uztraucas par to, ka kaut kad paliks vecas (nespējot atzīt, ka lēnām kļūst vecas jau tagad, šajā pašā brīdī), un divas, kas savos divdesmit (vai divdesmit trijos, vai septiņpadsmit) paziņo, ja JAU ir vecas (where do we go from here?).
Lieki piebilst, ka ar vārdu "novecot" tiek saprasts vecums tā ap piecdesmit (vai četrdesmit, vai trīsdesmit).
Vakar pieķēru sevi pie domas, ka alkstu pēc tā brīža, kad būšu veca (tā ap 70-80), jo tad vismaz vienreiz būs miers. 50 neder, tas ir viens no trauksmainākajiem laikiem sievietes dzīvē, ja sievietei ir bērni - bieži vien pirmais brīdis pēc pirmā bērna ieņemšanas, kad var beidzot sākt dzīvot v nature.
Bet baidos, ka arī 70-80 man nebūs tas miers, ko es esmu izsapņojusi.
Ak jā, es jau vēl nepieminēju tos cilvēkus, kas "vienkārši jūt, ka mirs jauni / nedzīvos ilgāk par 24/30/40".
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |