Man dzeršana vairāk saistās ar emocijām, mazāk intelektu, bet emocijas spēj sagraut, bet, jā, man laikam arī patīk eksplodēt, kaut arī nākošajā rītā dažbrīd viss šķiet tik nepiemērots.

(Reply to this) (Thread)

Nu, emocijas sagrauj tikai tad, kad tās jau by default ir sačakarētas, t.i., kad kaut kas JAU nav kārtībā. Ja ir labi, tad emocijas pastiprinās, kļūstot vēl maigākas & spēcīgākas. Bet tādā bezpersoniskā dzeršanā, kur tuvumā nav neviena, kam gribētos gāzt virsū emo, man vienā brīdī ieslēdzas Domāšana. Atceros kādu pasākumu, kur ap 3iem naktī, kad vairums jau bija aizlējušies un atlūzuši, es (arī diezgan smagā ķitē) pēkšņi sāku pārliecināt vienu japāni, ka japāņu valoda ir vienīgā valoda pasaulē, kur rakstu valoda būtībā nevar pastāvēt bez runātās valodas un otrādi. Un vakar arī tā bija, aizdzēros, gribēju teoretizēt un aplauzos, uzzinājusi, ka cilvēki grib vienkārši dzerstīties un atslābināties, nevis "filosofēt".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mani spēj sagraut arī pozitīvas emocijas, bet te es domāju to, ka pozitīvu emociju pārdaudzums neļauj normāli dzīvot, nu staigāju vairākas dienas nekāda, jo ir bijis pārāk labi.
Forši, ka tu vari filosofēt iedzērusi, man viss tāds miglains paliek un viegls, ka īsit pat domāt negribas, bet, ja gribas, tad tādas vidējas domas, nevis par japāņu valodu, kaut arī nē, esmu dzērumā arī par mediju teorijām runājusi, bet man liekas, ja kāds skaidrā šito būtu dzirdējis teiktu, ka galīgās stulbības esmu runājusi.

(Reply to this) (Parent)