Jūnijs 3., 2005
| 08:05 Interesanti, vai cilvēku vērtē pēc nodomiem, rīcības vai rezultātiem? Kurš ir pelnījis vairāk pateicības - kāds, kurš no visas sirds vēlas palīdzēt un atbalstīt, bet neko nedara lietas labā (nē, ne liekulības, bet resursu nepietiekamības dēļ), kāds, kurš rīkojas no pirmā acu uzmetiena "labi" un "atbalstoši", bet salaiž visu grīstē (nezināšanas vai paviršības dēļ, piemēram), vai kāds, kurš rīkojas no pirmā acu uzmetiena kretīniski, bet šī kretīniskā rīcība nes sasodīti labus rezultātus ("allaž ļaunu grib un allaž dara labu", vai kā nu tur Gētes Mefistofelis sevi raksturoja).
OK, protams, citus cilvēkus mēs allaž vērtējam pēc nekonsekventiem kritērijiem, kas ir atkarīgi no simpātijām, iepriekšējās pieredzes un kā tik vēl ne (un citus cilvēkus vērtēt vispār nav īsti labi), bet kurš no šiem tu pats gribētu būt?
|
Comments:
3ais, viennoziimiigi. briizhiem sajuuta, ka es pat esmu.
visi saka viss buus labi, viss buus labi.
es saku viss buus buus slikti.
man notic un dara kaut ko lietas labaa, lai taa nebuutu, nevis seezh un gaida kad tad buus labi. :)
| From: | wu |
Date: | 3. Jūnijs 2005 - 09:17 |
---|
| | | (Link) |
|
es gribētu būt labais pudiņš. vienmēr :)))
Veerteeju cilveeku epec riiciibas un rezultaatiem - taadeelj labaak esmu tas "kretiins"
Gribētu būt trešais, esmu laikam kaut kas starp pirmo un otro... Lai gan izdodās būt arī ceturtajam tipam- dara labu un iznāk labi:)
Izteelojos Tevi ar blocinju rokaas: Tu pieraksti visu, ko cilveeki nodomaajusi, kaa riikojushies, kaadi bijushi rezultaati, vaac statisktiku, beigaas liela aile "veertejums". Vai tad nav taa, ka tu esi kopaa ar cilveeku, iepaziisti vinju, vinja riiciibas veidu, saproti motiivus, saproti vinja dabu un tad zini, kad uz vinju var paljauties un kad nee, ar ko var reekjinaaties, vai taa ir draudziiba vai kaut kas cits?
es jau galvenokaart par sevi, par sevi. ko tad citi - taapat jau vinjus neizveelas peec shaadaam kategorijaam, pareizaak, katram no vinjiem ir savs eetiskais raamiitis, ko es no vinja sagaidu, driizaak pat intuitiivi noteikts.
es gan shkjiet buushu to eetisko raamiiti piedraazis :P
man liekas, ka pirmos ciena, bet viņu ir daudz un tāpēc ir garlaicīgi, otros mīl (tāpēc es gribu būt otrais) un trešie nav cilvēki- viņi ir vientuļi rezultāti, viņus neviens nesaprot.
| From: | drako |
Date: | 4. Jūnijs 2005 - 01:25 |
---|
| | | (Link) |
|
Nee - treshie ir psihoterapeiti ;D
Nodoms->Rīcība->Rezultāts, es tos redzu kā nesaraujamus soļus, kas seko viens pēc otra. Nav iespējama rīcība bez nodoma, pat ja nodoms nav ar apziņu apzināts - kā automātiska reakcija uz kairinājumu. Nav iespējams rezultāts bez rīcības, pat ja rīcība ir bezdarbība, tobiš, ja ir rezultāts, tad ir bijusi kāda rīcība, kāda darbība, kas to rada. Nav vērts vērtēt cilvēku tikai pēc nodoma tikai rīcības vai tikai rezultāta, vērtējot pēc visiem kritērijiem var dabūt labāku bildi. Un galvenais jau nav tas, tieši kāds ir nodoms vai kāda ir rīcība vai sekas, bet tas, kāda rīcība seko no kāda nodoma, vai tas, kāds rezultāts seko no kādas rīcības. No nodoms->rīcība saiknes var uzzināt šo to par cilvēka stilu. No rīcība->rezultāts saiknes var uzzināt šo to par cilvēka pieredzi. No nodoms->rezultāts saiknes var šo to uzzināt par cilvēka gudrību.
hm. es parasti, pēc vislabākajiem nodomiem un labākās iespējamās rīcības dabūnot maksimāli sūdīgu rezultātu, secinu nevis, ka esmu stulba vai nepieredzējusi, bet ka man ir kaut kāda zemapziņas figņa, t.i., ka es patiesībā esmu gribējusi šo slikto rezultātu, tikai neesmu pati sev tajā atzinusies. // droši vien pārmērīgi augsts pašvērtējums :D (tas ir viens no iemesliem, kāpēc man ir bail no sevis - es allaž turu sevi aizdomās par slepeniem ļauniem nodomiem & ļoti bieži varu šīs aizdomas pierādīt, bet attaisnošanās parasti ir visai kusla, jo lielākoties jau informācija ir bijusi pieejama, tikai es to neesmu gribējusi pamanīt, un alternatīvie, potenciāli labākie risinājumi allaž ir kaut kur glabājušies, tikai atmesti kā nederīgi.)
Vai tad zināt ko tu gribi (ko zemapziņa grib) nav gudrības un pieredzes pazīme? Slepeni ļauni nodomi ir jebkura cilvēka sastāvdaļa, so what, ar to ir jāsadzīvo.
zemapziņa jau tāpēc ir zemapziņa, ka tu to neapzinies. & tas ir biki sarežģītāk, jo šo slepeno nodomu ir tik sasodīti daudz, ka tu vari gan tos iztēloties vai pat aptuveni aprakstīt, bet tu nekad nevari droši zināt, kas tieši bija īstais grūdiens tai vai citai rīcībai.
bez tam: nez, man kaut kā liekas, ka pieņemt, ka tu esi totāls kretīns, un samierināties ar to ir gana viedi dziļā filosofiskā plāksnē, bet praktiski tas ir kinda... kretīniski?
Kā bija tas vecais labais tautas sakāmvārds - it's all in your head, vai kaut kā tamlīdzīgi.
jā, mums visiem laiku pa laikam ir vēlme, pat ļoti spēcīga vēlme pārgriezt kādam rīkli, bet tikai daži ir pietiekami... gudri un pieredzējuši, lai šo vēlmi apzinātos un patiešām kādam pārgrieztu rīkli, un pēc tam pieņemtu sevi as is, jo visiem tak šādas vēlmes ir.
Hmm, parasti rīkles pārgriež afekta stāvoklī, kad apziņa ir atslēgta. Vēlmes apzināšanās vēl nenozīmē, ka vēlme ir jāmēģina īstenot, nenozīmē, ka vēlmes īstenošana pašam dos vairāk labumu nekā ļaunuma, tāpēc jau ir apziņa (gudrība&pieredze), kas filtrē, kuras vēlmes ir vērts īstenot, kuras ne. Hmm, mja, manos iepriekšējos postos ir zināmas, mmm, nepilnības. |
|
|