Nodoms->Rīcība->Rezultāts, es tos redzu kā nesaraujamus soļus, kas seko viens pēc otra. Nav iespējama rīcība bez nodoma, pat ja nodoms nav ar apziņu apzināts - kā automātiska reakcija uz kairinājumu. Nav iespējams rezultāts bez rīcības, pat ja rīcība ir bezdarbība, tobiš, ja ir rezultāts, tad ir bijusi kāda rīcība, kāda darbība, kas to rada.
Nav vērts vērtēt cilvēku tikai pēc nodoma tikai rīcības vai tikai rezultāta, vērtējot pēc visiem kritērijiem var dabūt labāku bildi. Un galvenais jau nav tas, tieši kāds ir nodoms vai kāda ir rīcība vai sekas, bet tas, kāda rīcība seko no kāda nodoma, vai tas, kāds rezultāts seko no kādas rīcības. No nodoms->rīcība saiknes var uzzināt šo to par cilvēka stilu. No rīcība->rezultāts saiknes var uzzināt šo to par cilvēka pieredzi. No nodoms->rezultāts saiknes var šo to uzzināt par cilvēka gudrību.

(Reply to this) (Thread)

hm. es parasti, pēc vislabākajiem nodomiem un labākās iespējamās rīcības dabūnot maksimāli sūdīgu rezultātu, secinu nevis, ka esmu stulba vai nepieredzējusi, bet ka man ir kaut kāda zemapziņas figņa, t.i., ka es patiesībā esmu gribējusi šo slikto rezultātu, tikai neesmu pati sev tajā atzinusies. // droši vien pārmērīgi augsts pašvērtējums :D
(tas ir viens no iemesliem, kāpēc man ir bail no sevis - es allaž turu sevi aizdomās par slepeniem ļauniem nodomiem & ļoti bieži varu šīs aizdomas pierādīt, bet attaisnošanās parasti ir visai kusla, jo lielākoties jau informācija ir bijusi pieejama, tikai es to neesmu gribējusi pamanīt, un alternatīvie, potenciāli labākie risinājumi allaž ir kaut kur glabājušies, tikai atmesti kā nederīgi.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai tad zināt ko tu gribi (ko zemapziņa grib) nav gudrības un pieredzes pazīme?
Slepeni ļauni nodomi ir jebkura cilvēka sastāvdaļa, so what, ar to ir jāsadzīvo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

zemapziņa jau tāpēc ir zemapziņa, ka tu to neapzinies. & tas ir biki sarežģītāk, jo šo slepeno nodomu ir tik sasodīti daudz, ka tu vari gan tos iztēloties vai pat aptuveni aprakstīt, bet tu nekad nevari droši zināt, kas tieši bija īstais grūdiens tai vai citai rīcībai.

bez tam: nez, man kaut kā liekas, ka pieņemt, ka tu esi totāls kretīns, un samierināties ar to ir gana viedi dziļā filosofiskā plāksnē, bet praktiski tas ir kinda... kretīniski?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā bija tas vecais labais tautas sakāmvārds - it's all in your head, vai kaut kā tamlīdzīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, mums visiem laiku pa laikam ir vēlme, pat ļoti spēcīga vēlme pārgriezt kādam rīkli, bet tikai daži ir pietiekami... gudri un pieredzējuši, lai šo vēlmi apzinātos un patiešām kādam pārgrieztu rīkli, un pēc tam pieņemtu sevi as is, jo visiem tak šādas vēlmes ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hmm, parasti rīkles pārgriež afekta stāvoklī, kad apziņa ir atslēgta.
Vēlmes apzināšanās vēl nenozīmē, ka vēlme ir jāmēģina īstenot, nenozīmē, ka vēlmes īstenošana pašam dos vairāk labumu nekā ļaunuma, tāpēc jau ir apziņa (gudrība&pieredze), kas filtrē, kuras vēlmes ir vērts īstenot, kuras ne.
Hmm, mja, manos iepriekšējos postos ir zināmas, mmm, nepilnības.

(Reply to this) (Parent)