|
Marts 21., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 17:32 - Viņš
es jums pastāstīšu.
nav jau tā, ka es par Viņu pirmoreiz būtu dzirdējusi tikai pagājšnedēļ. Bet šī informācija bija paslīdējusi man garām - ko nu viņš, viņš taču nav ne stilīgs, ne īpaši izcils, nekāda spožuma, ziniet.
Līdz es ar Viņu iepazinos tuvāk un sapratu, ka nē, Viņš nav tāds, kā citi.
Viņš ir kautrīgs un kluss - no tiem, kas nemēdz skatīties acīs, kas sarunas sākumā mulsi bīda alus kausu turp-atpakaļ pa galdiņu, un tu tikai gaidi un gaidi, kad viņš izteiks parastās frāzes, kad izmetīs makšķeri - nu, tā kā allaž ir pierasts, vienmēr tak puiši izmet makšķeri, līdz ar to kļūstot ievainojami, un tad jau ar viņiem var tikt galā.
Bet ne Viņš. Izcili labā formā būdams, viņš nevis droši metas uz priekšu iekarot mānīgi brīvo telpu, bet, gluži otrādi, ieraujas sevī vēl vairāk, un reizēm man pat šķiet, ka viņš ir aizmirsis, ka ir vīrietis, nujā, un šī ir mana pirmā un pēdējā kļūda,
jo šajā brīdī man tā vien gribas atgādināt, hei, tu taču esi džeks, neredzi? Parādīt? Sasodīts, šitā ir jādodas uzbrukumā, šitā ir jāizmet makšķeri, akdies, cik tie vīrieši var būt neaptēsti, viss viņiem priekšā jāparāda, nu paskaties tak man vienreiz acīs un beidz minstināties, bāc...
un tad ir jau par vēlu, tad es attopos, ka esmu iekritusi, ieķēpājusies, ielipusi un visādi citādi nokļuvusi neapskaužamā pozīcijā.
Paldies, makmerfijs, par iepazīstināšanu ;)
|
Reply
|
|
|