Marts 4., 2005
| 20:43 pēkšņi apjautu, ka smaidu šodien bija liela sarkana saule dūmakainās debesīs kumeļš, kas iebridis miegainā rasā un kādu brīdi pavisam īsta pieskāriena sajūta
virtual - faktisks, īsts. tildes vārdnīca tā saka. Mūzika: Laurie Anderson - World Without End
|
Comments:
melo, jā, bet man patīk ;) pēdējā laikā katra diena ir krasi atšķirīga; vienudien es jūtos mierīga un harmoniska, citu - nomākta un nobijusies, šodien - azartiska un līksma. un man nav ne mazākās nojautas, kas būs rīt, bet ir tak labi baudīt mirkli.
rīt redzēsim - es visas dienas esmu satraukta, jo vēlos tikt ... tikt prom!!!
mjā, traki ar tevi ;) bet es vēlos... vēlos... da es pati nezinu, ko vēlos un ko gribu, un baidos, ka rīt arī nezināšu. i viss, pietiek dzīvot apzināti un stratēģiski, nekas labs no tā līdz šim nav iznācis.
Vārdu "kumeļš" vajadzētu izrubīt no latviešu valodas.
hm. nafig?
/ un tikai plz nepiesienies par banalitātēm pārāk, es tāpat reti šeit rakstu kaut ko pseidopoētisku / man vēl joprojām zaļās maskas somā mētājas :) varbūt beidzot sarunājam?
Teļš ir labs. Ērzelis ir oohohoho. Kumeļš atgādina kaut kādu kamielēnu rīta saules taros.
par grāmatu - mīļā honeybee, man tagad galīgi nav naudas, par kuru varētu kaut kur aizbraukt - varbūt 1dien?
nedēļas sākumā, jā. nezinu, kurā dienā precīzi.
bet kāda vaina kamielēnam rīta saules staros? apmēram tāds tas tēls arī ir :) |
|
|
|
Sviesta Ciba |