Janvāris 31., 2005
| 12:49 - ir jāizstāsta es sēdēju uz sliekšņa un drukāju (man ir bezvadu klaviere, ziniet), mājai bija stikla durvis, tās bija vaļā, mājai bija stikla sienas, nē, milzīgi logi. bija nakts. tur tālumā garām gāja procesija, droši vien kukluksklans - ļaudis baltos palagos, dzelteni liesmojošiem acu caurumiem, viens no viņiem bija vismaz divarpus metrus garš, droši vien lelle. viņi nemelodiski gaudoja, dūca, sita ritmu ar kastroļiem un pannām. es biju šo procesiju redzējusi jau agrāk. vienā pusē tai bija kapi, otrā upe. tad pa ielu skrēja divi, viens otru noslepkavoja, es nobijos, savācu klavieri, līdu atpakaļ mājā. tieši pie manis nāca vēl viens vīrs ar ievainotu, baltā tērptu sievieti uz rokām, es aizcirtu durvis viņam deguna priekšā, pati kaunēdamās par savu mazdūšību. varbūt sievietei ir vajadzīga palīdzība. bet nē, tā nebija sieviete, tā bija bērna kristāmtērpā tērpta asinīm notriepta lelle. cauri durvju stiklam vīrs rādīja man viņas seju. viņš pats bija jauns, melnīgsnējs, naida pilns cilvēks. izvilcis garu un asiņainu nazi, viņš mēģināja atmūķēt durvis. es izbijusies saucu omammu palīgā. kā bērnībā. tad pamodos, un man nebija bail. bērns blakus iedveš drošības sajūtu.
|
Comments:
nesajauci naidu ar izmisumu. varbuut vinjsh bija dusmiigs uz tevi par neveeleeshanos paliidzeet un uz sevi par savu bezspeeciibu... nabaga lelle...
par beernu. es zinu kaa tas ir. kad pamostos nobijusies, panjemu vinja plaukstinju rokaa un viss ir atkal labi un galvenais - droshi.
un arī predodaktiļu plaustas;) visas. bet ja nopietni, manu plaukstu nav grūti aizsniegt ;) kjer meilu, teiksi - kā ir ;)
| From: | lago |
Date: | 31. Janvāris 2005 - 19:22 |
---|
| | | (Link) |
|
pashlaik man nav speeka domaat,piedod.. ne pa teemu - Tu sho to palasiiji no aizsuutiitaa?
ui, aizmirsu.... :( pabrēc rīt, lūdzu, man šodien galīgi nav spēka koncentrēties ne uz ko :/ |
|
|
|
Sviesta Ciba |